VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis aģentūrai LETA teica, ka nesaskata pievienoto vērtību šādu paziņojumu sūtīt jau pēc drona nogāšanās, jo informācija no atbildīgajām institūcijām par drona nokrišanu jau sāka cirkulēt publiskajā telpā.

Viņaprāt, pievienotā vērtība no šādu paziņojumu sūtīšanas ir tad, ja tas tiek darīts pirms incidenta sākuma, lai iedzīvotājus informētu par savlaicīgu rīcību.

To, vai Krāslavas novada gadījumā vajadzēja sūtīt paziņojumu pirms drona nokrišanas, Baltmanis nevarot komentēt, jo tas neesot viņa mandāts un viņa rīcībā arī neesot visa informācija par šo notikumu.

“No manas puses tas būtu spekulatīvs vērtējums,” uzsvēra VUGD priekšnieks.

Gadījumā, ja būtu sekojis atbilstošs pieprasījums no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), tad VUGD ātri paziņojumu būtu varējis izsūtīt, jo dienestam ar NBS ir noteikts konkrēts algoritms un dienestam jau ir sagatavots nepieciešams paziņojuma teksts.

“Mums ir tikai jāatzīmē konkrētie novadi, kuru iedzīvotāju saņemtu šādu paziņojumu. Un tad ir jānospiež poga,” uzsvēra VUGD priekšnieks.

Paziņojuma teksts saīsinātā veidā ir līdzīgs tiem norādījumiem, kas publicēti iedzīvotājiem paredzētajā vietnē “112.lv” par to, kā rīkoties, saņemot brīdināju par iespējamu gaisa apdraudējumu, ko izraisījis bezpilota gaisa lidaparāts vai gaisa kuģis, norādīja Baltmanis.

Jau ziņots, ka NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos Egils Leščinskis skaidrojis, ka Latgales iedzīvotāji šūnu apraides ziņojumus nesaņēma, jo incidenta norises laiks bija pārāk īss. Ja drons turpinātu savu kustību Latvijas gaisa telpā, paziņojumi būtu izsūtīti.