AS norāda, ka politisko partiju apvienība “Jaunā vienotība” šī gada martā paziņoja, ka ir nepieciešams pieņemt nacionāla līmeņa lēmumus par ekonomisko saišu izbeigšanu ar Krieviju, tostarp paredzot, ka Latvijas uzņēmējiem līdz 2026. gada beigām jāpārtrauc imports un eksports uz Krieviju.

Savukārt no sabiedriskā medija publiskotās informācijas izriet, ka šāda rīcība ir valdības līmenī saskaņota politiska apņemšanās, par kuras īstenošanu tiešu politisko atbildību ir uzņēmusies Ministru prezidente kā valdības vadītāja, kā arī valdība kopumā, atzīmē AS deputāti.

Reizē AS norāda, ka tikmēr VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) mājaslapas sadaļā “Projekti” joprojām ir norādīta informācija par triju projektu īstenošanu, kas paredz Latvijas-Krievijas robežšķērsošanas vietu “Pāternieki”, “Terehova” un “Grebņeva” infrastruktūras modernizēšanu, norādot, ka kopējais ieguldījums visos trijos projektos ir paredzēts 35, 7 miljonu eiro apmērā, kas AS ieskatā ir būtisks publisko finanšu līdzekļu ieguldījums.

AS norāda, ka par visiem trim projektiem VNĪ mājaslapā ir pieejams skaidrojums, ka šo projektu īstenošana uzlabos robežšķērsošanas vietu infrastruktūru un pārrobežu caurlaidspēju, kā arī vienkāršos pārrobežu transporta operācijas gan uzņēmumiem, gan pasažieriem.

Tāpat tiek norādīts, ka dienestu darbinieku funkciju veikšanai un robežšķērsotāju efektīvai, vienkāršotai robežas šķērsošanai tiks pārbūvēta vai remontēta administratīvā ēka, caurlaides kontroles paviljoni, dzīvnieku kontroles ēka, muitas padziļinātās kontroles ēka, galvenā sanitārās kontroles ēka, kā arī ar tām saistītie inženiertīkli un infrastruktūra, izbūvējot jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas ēkas un nodrošinot dienestu funkciju īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.

“Līdz ar to, neskatoties uz publiski un nepārprotami pausto politisko apņemšanos līdz 2026. gada beigām pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju, praksē joprojām tiek īstenoti finansiāli apjomīgi lēmumi, kas pēc savas būtības ir vērsti uz infrastruktūras attīstību pārrobežu kustības nodrošināšanai ar šo valsti,” pauž AS.

AS ieskatā “šāda rīcība rada nopietnas šaubas par valdības politikas konsekvenci un Ministru prezidentes spēju nodrošināt pašas publiski doto solījumu izpildi, jo faktiski tiek īstenota politika, kas ir pretrunā ar deklarētajiem mērķiem”.

AS deputāti pieprasījumā Ministru prezidentei vaicā, vai joprojām tiek turpināti projekti robežšķērsošanas vietu uz Latvijas-Krievijas robežas “Pāternieki”, “Terehova” un “Grebņeva” modernizēšanai.

Politiskais spēks prasa, vai Ministru prezidente uzskata, ka, neņemot vērā valdības deklarēto mērķi pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju, joprojām ir lietderīgi turpināt minētos projektus.

AS prasa, kāda ir plānotā šo infrastruktūras objektu noslodze pēc 2026. gada, ja tiek īstenota ekonomisko saišu pārtraukšana ar Krieviju.

Tāpat politiskais spēks interesējas, vai ir izvērtēta alternatīva šo projektu finansējuma novirzīšanai citu aktuālu valsts drošības jautājumu risināšanai, lai novērstu potenciāli nelietderīgu publisko līdzekļu izlietošanu.