Viņi tika apsūdzēti par uzbrukumu veikšanu sensitīviem objektiem un tika uzskatīti par aizliegtās Irānas Tautas Mudžahedu organizācijas locekļiem.

Norvēģijā bāzētā cilvēktiesību grupa “Hengaw” uzskata viņus par politieslodzītajiem.

Tā norādīja, ka viņu atzīšanās panāktas spīdzināšanas ceļā un ar draudiem viņu radiniekiem.

Organizācija piebilda, ka nāvessodi tika izpildīti, iepriekš nepaziņojot ģimenēm.

Trimdā darbojošās Irānas Tautas Mudžahedu organizācijas mērķis ir gāzt Irānas valdošo sistēmu.

Tās atbalstītāji 1981. gadā nodibināja Irānas Nacionālo pretošanās padomi (NCRI), kas ir cieši saistīta ar organizāciju.

NCRI ir izpelnījusies ļoti pretrunīgus vērtējumus, un opozīcijas pārstāvji gan Irānā, gan ārpus tās lielākoties to noraida.

Pirmdien Irānā tika sodīti ar nāvi vēl divi cilvēki, kas, iespējams, bija saistīti ar Irānas Tautas Mudžahedu organizāciju.

Eiropas Savienība (ES) un ASV ir atzinušas šo organizāciju par teroristu organizāciju, bet NCRI to noliedz un apgalvo, ka tās atbalstītāji tic iecietīgam islāmam un iestājas par valsts un reliģijas nošķiršanu.

Kopš februāra beigām, kad sākās ASV un Izraēlas karš pret Irānu, Teherāna ir pastiprinājusi represijas pret disidentiem.

Vairāki cilvēki sodīti ar nāvi aizdomās par spiegošanu Izraēlas labā.

Cilvēktiesību aktīvisti jau sen nosodījuši nāvessoda stingro piemērošanu Irānā, apgalvojot, ka varasiestādes izmanto nāvessoda izpildi, lai iebiedētu kritiski noskaņotos irāņus.

Saskaņā ar ASV bāzētās organizācijas “Human Rights Activists News Agency” (HRANA) datiem pagājušajā gadā Irānā nāvessods tika izpildīts vairāk nekā 2000 cilvēku.