VM apņēmusies rast finansējumu, lai jau šogad bērniem varētu nodrošināt agrāku vakcināciju pret masalām
Ņemot vērā saasināto situāciju saistībā ar masalu uzliesmojumu, Veselības ministrija (VM) apņēmusies jau šogad rast nepieciešamo finansējumu, lai bērnu vakcinācijas kalendārā varētu nodrošināt agrāku aizsardzību pret masalām, pēc šodienas Imunizācijas valsts padomes un Nacionālās masalu un masaliņu eliminācijas komisijas sanāksmes informēja VM.
LETA
Plānots izmantot kombinēto MMR poti, kas pasargā ne tikai pret masalām, bet arī pret masaliņām un epidēmisko parotītu, vakcīnas devas ievadi pārceļot no septiņu uz četru gadu vecumu.
Finansējumu šim mērķim VM meklēšot esošajā budžetā.
Lai uzlabotu vakcinācijas aptveri, VM plāno pastiprināt sadarbību ar ģimenes ārstiem, īpaši tajās praksēs, kur novērojams zemāks vakcinācijas līmenis, lai saprastu zemās vakcinācijas aptveres iemeslus.
Sabiedrības aizsardzībai nepieciešams sasniegt vismaz 95% bērnu vakcinācijas aptveri, jo tikai šādā līmenī masalu vīruss vairs nespēj izplatīties, norāda VM.
Tomēr dati liecina, ka 95% aptvere patlaban tiek sasniegta tikai 18,9% ģimenes ārstu praksēs.
Savukārt revakcināciju saņēmuši 82,2% bērnu, atzīmē VM.
Lai gan Latvija ir starp trim valstīm ar visaptverošāko vakcinācijas kalendāru, joprojām nepieciešams turpināt mērķtiecīgu darbu vakcinācijas aptveres uzlabošanai.
To apliecina arī jaunākais masalu uzliesmojums Latvijā, uzsver VM.
Ministrijā skaidro, ka nepietiekama vakcinācijas aptvere ir tieši saistīta ar infekcijas slimību uzliesmojumu risku, un nevakcinēto bērnu skaita pieaugums apdraud gan pašu bērnu veselību, gan sabiedrību kopumā.
VM arī atgādina, ka jau iepriekš pilnveidota vakcinācijas atteikuma veidlapa, lai vecāki saņemtu pilnīgu informāciju par iespējamiem veselības riskiem bērnam, ko izraisa atteikšanās no vakcīnas.
Lai gan bērniem Latvijā ir nodrošinātas valsts apmaksātas vakcinācijas iespējas, aptuveni 14 000 jeb 4% bērnu vecumā no 1 līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām.
Patlaban vakcinācija tiek nodrošināta divās devās – pirmā deva ir 12 līdz 15 mēnešu vecumā un revakcinācija – septiņu gadu vecumā.
Tāpat vakcinācijas iespēja paredzēta arī kontaktpersonām un jauniešiem līdz 25 gadu vecumam.
VM norāda, ka masalu izplatīšanās risks nevakcinēto vidū joprojām saglabājas augsts.
Pēdējie masalu uzliesmojumi Latvijā reģistrēti 2014. gadā, kad tika fiksēti 36 gadījumi, un 2018. gadā, kad tika fiksēti 25 gadījumi.
Savukārt laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam reģistrēti tikai divi masalu gadījumi, un Latvija kopš 2018. gada nebija piedzīvojusi uzliesmojumus, ar ko saskārās vairākas citas Eiropas Savienības valstis.
Jau vēstīts, ka, turpinoties masalu uzliesmojumam, līdz šim Latvijā reģistrēti 36 saslimušie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētā informācija.
Iepriekš SPKC informēja par 31 slimnieku.
SPKC sniegtie dati liecina, ka saslimuši 12 bērni vecumā no sešiem līdz desmit gadiem, 13 – vecumā no 11 līdz 15 gadiem, bet viens saslimušais ir no 16 līdz 20 gadus vecs.
Visi pārējie ir pieaugušie, tostarp viens 31 līdz 35 gadus vecs, divi 36 līdz 40 gadus veci, trīs vecumā no 41 līdz 45 gadiem, vēl trīs 46 līdz 50 gadus veci un viens 51 līdz 55 gadus vecs.
Jau vēstīts, ka liela daļa saslimušo ir Rīgas Valdorfskolas audzēkņi.
SPKC aicina vecākus un ģimenes ārstus pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu.
SPKC atgādina, ka masalas ir ļoti infekcioza vīrusu slimība, kas galvenokārt izplatās gaisa ceļā ar sīkiem elpceļu pilieniem, kas var palikt iekštelpu gaisā.
Līdz ar to inficēšanās iespējama ne tikai tiešā kontaktā ar saslimušo, bet arī, uzturoties telpās, kurās masalu slimnieks atradies pēdējo divu stundu laikā.
Ja parādās masalām raksturīgas slimības pazīmes – paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, klepus, acu apsārtums un vēlāk sarkani plankumaini izsitumi uz ādas -, stingri ieteicams palikt mājās, sazināties ar ārstu, informēt par iespējamo inficēšanās risku un rūpīgi ievērot ārsta sniegtos norādījumus.