Liepājas liedagā arī šogad iedzīvotāji ar
pašvaldības atļauju var vākt jūrasmēslus savām, pārsvarā ar dārzkopību
saistītām, vajadzībām. Tā rīkojas arī citur jūras piekrastē. 

Liepājas
jūrmalas daļā līdz Dienvidu molam iedzīvotāji var vākt jūrasmēslus jeb
izskalotās sārtaļģes furcelārijas, ja iepriekš pilsētas Komunālajā pārvaldē
noslēguši par to līgumu. Ar šādu līgumu jūrmalā var iebraukt ar transportu. Par
to nekas nav jāmaksā, informē Komunālās pārvaldes vadītājs Juris Muskats.
Līgumu var noslēgt gan uz dažām dienām, gan arī uz mēnesi. Taču jārēķinās, ka
pludmalē iebraukt var līdz pulksten 8 vai pēc pulksten 22. 

Redakcija uzklausījis iedzīvotāju iebildumus, ka rudeņos šajā laikā ir par
tumšu. J. Muskats savukārt norāda, ka, ņemot vērā to, ka šī ir publiska
pludmale, tur nav pieļaujama neorganizēta transporta kustība.

Iepriekšējos
gadus interese par šādu iespēju Liepājā ir bijusi, to izmantojuši vairāki
desmiti ļaužu. Patlaban gan pludmalē nav ko vākt, piebilst J. Muskats.

Jau rakstīts, ka organizācija “Vides attīstības
biedrība” jūnijā Liepājā rīkoja konferenci par Baltijas jūras resursu
izmantošanu, tajā stāstīja arī par iespējām Latvijā savāktas furcelārijas
izmantot agara ražošanai tepat. Biedrības vadītājs Kārlis Maulics saka: pēc
tam, kad informācija sniegta, lielākā interese bijusi no Pāvilostas novada
pašvaldības vadītāja Ulda Kristapsona, ja vien būtu privāts uzņēmējs, ar kuru
sadarboties. Tieši Pāvilostā pirms 30 un vairāk gadiem jūrasmēslus vāca daudz
un par labu cenu pārdeva toreiz strādājošajai agara ražotnei Dobelē.

Vides
attīstības biedrība savukārt ieinteresējusies par sadarbību ar biogāzes
koģenerācijas staciju Nīcā, kur saražotais siltums varētu noderēt ļoti
energoietilpīgajā agara ražošanas ciklā. No biogāzes stacijas īpašniekiem gan
aizrautība neesot manāma, bet tas saprotams, jo tas ir riskants bizness, ko
ietekmē dažādi faktori, saka K. Maulics.

Jebkurā
gadījumā, tagad jāgaida, cik naudas akvakultūru apgūšanai un izmantošanai būs
atvēlēts jaunajā ES budžeta plānošanas periodā, kas sāksies nākamgad, norāda
K. Maulics. Jo bez Eiropas naudas šajā jomā nekā nevar uzsākt. Tikmēr
zinātnieki šo jautājumu turpina pētīt.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1.augusta numurā.

#kvards-20130801-10#