Abu valstu līderi Seulā tikās laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps asi kritizē sabiedrotos par to, ka tie neatbalsta ASV un Izraēlas karu pret Irānu.

Tā ir Makrona pirmā vizīte Dienvidkorejā kopš stāšanās amatā 2017. gadā, un ir daļa no Āzijas tūres, kurā viņš iepriekš apmeklēja Japānu.

Dienvidkorejas mediji vēstīja, ka Makrons tikšanās sākumā teica Li, ka abas valstis var palīdzēt stabilizēt situāciju Tuvajos Austrumos, tostarp Hormuza šaurumā.

Pēc tam kopīgā preses konferencē Makrons uzsvēra nepieciešamību Francijai un Dienvidkorejai sadarboties, lai palīdzētu atvērt šaurumu un mazinātu naidu Tuvajos Austrumos, savukārt Li sacīja, ka abi apstiprinājuši “savu apņēmību sadarboties, lai nodrošinātu drošu kuģošanas maršrutu Hormuza šaurumā”.

Abi līderi neatbildēja uz žurnālistu jautājumiem un nepaskaidroja, kā palīdzēs atvērt šaurumu, kas ir šaurs ūdensceļš starp Irānu un Omānu, caur kuru miera laikā tiek pārvadāta aptuveni piektdaļa pasaules naftas.

Li teica, ka ar Makronu vienojušies paplašināt sadarbību tehnoloģiju, enerģētikas un citās jomās.

Dienvidkorejas un Francijas amatpersonas parakstīja arī līgumus par sadarbību kodoldegvielas piegādes ķēdēs, kopīgām investīcijām jūras vēja enerģijas projektā Dienvidkorejas dienvidos un sadarbību kritisko minerālu jomā.

Makrona vizīte Āzijā notiek laikā, kad Tramps ir pastiprināti paudis neapmierinātību ar sabiedrotajiem.

Trešdien runā Tramps teica, ka amerikāņiem šis šaurums “nav vajadzīgs”, bet valstīm, kam tas ir vajadzīgs, “jāizmanto šī iespēja un tā jāgodā”.

“Lai to dara Dienvidkoreja, zināt, mums tur briesmās atrodas tikai 45 000 karavīru, tieši blakus kodolvalstij – lai to dara Dienvidkoreja,” teica Tramps.

“Lai to dara Japāna. 90% no savas naftas tā iepērk caur šo šaurumu. Lai to dara Ķīna,” uzskaitīja ASV prezidents.

Makrons ir teicis, ka Hormuza šauruma atvēršana ar militāras operācijas palīdzību ir nereāla.

Dienvidkorejas amatpersonas ir norādījušas, ka šajā jautājumā tās ir sazinājušās ar Vašingtonu un ka Seula neplāno maksāt Irānai tranzīta maksu, lai nodrošinātu degvielas piegādes caur šaurumu.

ASV Dienvidkorejā ir izvietoti aptuveni 28 000 karavīru, nevis 45 000, kā teica Tramps.

ASV karavīru izvietošana Dienvidkorejā ir paredzēta, lai atturētu Ziemeļkoreju no iespējamām agresijām.