“Tiek būvēta jauna līnija Varduva-Brocēni ar Latviju, un mēs stiprinām savu tīklu un rekonstruējam esošos savienojumus. Šī paplašināšana ir daļa no daudzposmu programmas. Kad līdz 2035. gadam sasniegsim maksimālo jaudu ar Latviju, mums būs milzīgi savienojumi, kas palīdzēs pieslēgt atkrastes vēja parku un ļaus pārvietot elektroenerģiju praktiski bez ierobežojumiem, it kā Lietuvas robežās,” Šemeškevičs teica biznesa laikrakstam “Verslo žinios”.

Uzņēmuma vadītājs, kurš amatā stājās februārī, norādīja, ka Latvijā pēdējā laikā ir novērots elektroenerģijas pārpalikums, ko izraisījusi rekordliela ražošana hidroelektrostacijās, savukārt Lietuvā cenas ir augušas saistībā ar mazāku vēja enerģijas ražošanu un remontdarbiem savienojumā ar Zviedriju “NordBalt”.

Šemeškevičs arī sacīja, ka īpaša darba grupa turpina analizēt iespējas paātrināt sauszemes savienojuma “Harmony Link” ar Poliju pabeigšanu.

Lietuvai ir jāstrādā sinhroni ar Poliju, kur darba apjoms ir ievērojami lielāks.

Lietuvas valdības vērtējumā projekta agrāka īstenošana nodrošinātu visam reģionam lielāku enerģētisko drošību, tirgus integrāciju un veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu ātrāku attīstību.

“Litgrid” un Polijas operators PSE plāno sākt “Harmony Link” būvniecību 2027. gada otrajā ceturksnī.

Saskaņā ar pašreizējo vienošanos tā nodošana ekspluatācijā ir plānota 2030. gadā, palielinot elektroenerģijas tirdzniecības jaudu starp abām valstīm līdz 1200 megavatiem (MW) gan importam, gan eksportam.

Šemeškevičs teica, ka Lietuvas un Polijas starpsavienojuma “LitPol Link” un līniju ar Latviju paplašināšana, kā arī “Harmony Link” būvniecība un savienojums ar Vāciju nodrošinās Lietuvas tīklam divas līdz trīs reizes lielāku jaudu, lai integrētu saules un vēja enerģijas spēkstacijas.

“Litgrid” akcijas tiek kotētas “Nasdaq” Viļņas biržas oficiālajā sarakstā.

Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Lietuvas valsts enerģētikas koncerns “Epso-G”, kam pieder 97,5% “Litgrid” akciju.