KNAB informēja aģentūru LETA, ka aptauja atklāj, ka gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji kā biežāk minēto iemeslu iespējamai kukuļa došanai norāda pārliecību, ka tādējādi problēma būs atrisināta.

Aptaujā 28% iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējo divu gadu laikā izmantojuši neoficiālus risinājumus, galvenokārt personīgos sakarus, piemēram, draugus un paziņas, lai iekārtotos darbā valsts vai pašvaldību iestādēs un saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. 21% uzņēmēju pēdējo divu gadu laikā īstenojuši līdzīgu praksi.

KNAB norādīja, ka arī uzņēmēju populārākais neoficiālais risinājums ir personīgo sakaru izmantošana, un šāda nepieciešamība visbiežāk piedzīvota, kārtojot ar būvniecību un nekustamajiem īpašumiem saistītus jautājumus.

Nemainīgi kopš iepriekšējās aptaujas perioda iedzīvotāji uzskata, ka korupcijas mazināšanai nepieciešams nodrošināt stingrāku iepirkumu kontroli un lielāku informācijas atklātību attiecībā uz tām personām un organizācijām, kuras ietekmē lēmumu pieņemšanu.

Pēc KNAB vārdiem, uzņēmēji ir pārliecināti, ka korupciju efektīvāk palīdzētu mazināt bargu un reālu sodu piemērošana pārkāpējiem, kā arī atbalsts uzņēmējiem un uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

Aptaujā norādīts, ka pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri būtu gatavi ziņot par korupciju, atklājot savu identitāti.

Pēc aptaujas datiem, pērn 20% iedzīvotāju apstiprināja gatavību ziņot par korupciju atklātā veidā.

KNAB šo tendenci skaidro ar sabiedrības izpratnes palielināšanos par korupcijas negatīvajām sekām, kā arī ar drošības un konfidencialitātes garantijām, ko nodrošina ziņošanas kanāli.

Aptaujas rezultātos noskaidrojās, ka 60% iedzīvotāju būtu gatavi ziņot par saskarsmi ar korupciju, savukārt 41% sniegtu informāciju tieši KNAB.

Šāda gatavība ir izteiktāka jaunāku iedzīvotāju vidū un pieaug līdz ar ienākumu līmeni.

Aptaujā piedalījās 1005 iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem un 419 uzņēmumi, kas saimniecisko darbību veic Latvijā.

Aptauju KNAB uzdevumā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs “SKDS” no 2025. gada 3. decembra līdz 2026. gada 18. janvārim.