Tavars, komentējot “Progresīvo” pausto par aizdevuma piešķiršanas atbalsta meklēšanu opozīcijas rindās, skaidroja, ka konceptuāli AS vēlētos, lai nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” tiktu saglabāta, jo tā, viņuprāt, ir vērtīgs valsts aktīvs, tomēr ne par jebkuru cenu.

Viņš norādīja, ka šīs Saeimas sasaukuma laikā gan “Progresīvo” satiksmes ministri, gan “Jaunās vienotības” finanšu ministrs vairākkārt solījuši dažādus risinājumus, taču neviens no šiem solījumiem neesot izpildīts.

Tostarp nav iesniegts skaidrs restrukturizācijas plāns, kā arī nav izpildīti iepriekšējie paziņojumi, ka valsts atbalsts tiks lūgts pēdējo reizi.

Tavars uzsvēra, ka valdība atkārtoti aicina atbalstīt vairāku desmitu miljonu eiro piešķiršanu, taču joprojām nav sniegta pārliecinoša informācija par uzņēmuma restrukturizāciju un nākotnes redzējumu.

Ņemot vērā minēto, Tavars pauda, ka šādos apstākļos nav iespējams atbalstīt attiecīgo lēmumu un balsot par papildu valsts finansējuma piešķiršanu.

Savukārt opozīcijā esošās Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone sacīja, ka viņas pārstāvētā politiskā spēka frakcija par to, vai atbalstīt aizdevumu “airBaltic”, vēl tikai lems.

Jau vēstīts, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”, pie diskusijām solot atgriezties trešdien pēc tikšanās ar satiksmes ministru Ati Švinku (P) un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), otrdien žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Rokpelnis norādīja, ka ZZS redz iespējas ievirzīt uzņēmumu konkurētspējīgā un rentablā modelī, taču tam nepieciešami skaidri priekšnoteikumi, tostarp pārliecība par uzņēmuma darbības modeļa maiņu.

Viņš uzsvēra, ka līdz šim Satiksmes ministrijas sniegtā informācija bijusi nepilnīga, ko apstiprinājusi arī Valsts kontrole.

Siliņa akcentēja, ka “airBaltic” ir būtisks gan tautsaimniecībai, gan kā nacionāls zīmols, un uzsvēra nepieciešamību rast politiski saprātīgu risinājumu, vienlaikus atzīstot, ka lēmumu par papildu finansējumu sabiedrībai ir grūti izskaidrot.

Viņa norādīja, ka sarunas ar opozīciju par iespējamiem risinājumiem jau ir sāktas.

Atbilstoši Satiksmes ministrijā skaidrotajam ārējie faktori – konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana – ir būtiski ietekmējuši “airBaltic” izmaksas, tāpēc, lai nodrošinātu kompānijas stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai, tai ir nepieciešams 30 miljonu eiro aizdevums.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”.

Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem.

Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena.

Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.

Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Satiksmes ministrs Švinka norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem.

Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.