Cilvēki tajā dienā vienkārši turpināja dzīvi: darīja savas lietas, bija ielās. Pēc pirmā trieciena daži iedzīvotāji steidzās palīdzēt ievainotajiem, un tieši tad notika otrais sprādziens.

Raķete ar šķembu elementiem eksplodēja gaisā aptuveni 200 metrus no pirmā trieciena vietas.

Nāvējošie un ievainojošie dzelzs gabali trāpīja tiem, kas centās glābt citus.

Veselu gadu Sumu apgabala prokuratūra un Ukrainas Drošības dienests izmeklēja šo noziegumu.

Viņi atklāja, ka uzbrukumā bija iesaistītas vismaz astoņas augsta ranga militārpersonas – ģenerāļi, admirāļi un pulkveži. Raķešu palaišanu īstenoja divas brigādes no Kurskas un Voroņežas apgabaliem.

Vai šīs militārpersonas tiks sauktas pie atbildības? Aizsniegties līdz tām juridiski, izmantojot tiesas lēmumus, ir teju neiespējami. Taču vārdi Ukrainas drošības dienestiem ir zināmi. Tāpēc

tiem, kas ir atbildīgi par šīm traģēdijām, būs grūti mierīgi gulēt un droši staigāt pa ielām.

Nav noslēpums, ka Ukrainas izlūkdienesti un aizsardzības spēki veic sistemātiskas operācijas, lai likvidētu Krievijas amatpersonas, kas atbildīgas par kara noziegumiem.

Līdz 2026. gada sākumam ir apstiprināta vismaz 20 Krievijas ģenerāļu nāve vai nu tieši frontē, vai sabotāžas rezultātā aizmugurē. Un vēl 1500 augsta un vidēja līmeņa virsnieku nāve, kas vadīja operācijas frontē.

Pieminēšanas vērts ir ģenerālleitnants Igors Kirilovs, kurš tika nogalināts Maskavā ar sprāgstvielu, kas bija novietota zem elektriskā skrejriteņa.

Viņš tika turēts aizdomās par masveida ķīmisko ieroču izmantošanu pret Ukrainas karavīriem.

Starp citu, viņš bija tas, kurš nopietni apgalvoja, ka ASV plāno izmantot malāriju pārnēsājošus odus, lai uzbruktu Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām.

Sevastopolē automašīnas spridzināšanas laikā tika nogalināts Valērijs Trankovskis, Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kuģu brigādes štāba priekšnieks.

Viņš tieši pavēlēja palaist “Kaļibr” raķetes, tostarp Vinnicas apšaudes laikā 2022. gada jūlijā, kā rezultātā gāja bojā 29 civiliedzīvotāji.

Arī okupācijas administrāciju pārstāvji un tie, kas bija iesaistīti zvērībās Ukrainas teritorijā, saņēmuši sodu.

Piemēram, bijušais Olenivkas cietuma kolonijas vadītājs Sergejs Jevsjukovs tika uzspridzināts automašīnā okupētajā Doneckā.

Viņš bija atbildīgs par necilvēcīgajiem Ukrainas karagūstekņu aizturēšanas apstākļiem un spīdzināšanu.

Krievijas karavīrs Ruslans Omaranilovs, kurš bija iesaistīts civiliedzīvotāju zvērībās un spīdzināšanā Bučā 2022. gada pavasarī, tika likvidēts pērn.

Visas šīs atriebības ir daļa no stratēģijas, kuras mērķis ir nodrošināt neizbēgamu atbildību par vairāk nekā 200 000 noziegumiem, kas reģistrēti Ukrainā līdz 2026. gada aprīlim.

Oleksandrs Grinka, žurnālists