Kā akcentējis Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), darbs pie grozījumiem, kas aizsargātu labticīgos ieguvējus, sākts jau februārī, taču, lai paātrinātu procesu, komisija iepriekš lēma jaunā likumā izdalīt konkrētās normas un lūgt Saeimu izskatīt tās Saeimas sēdē ceturtdien.

“Grozījumu mērķis nav mainīt pamatprincipu, ka noziedzīgi iegūta manta pienākas sākotnējam īpašniekam, bet gan paredzēt tiesai iespēju netipiskos izņēmuma gadījumos atkāpties no mehāniskas normas piemērošanas, ja tā radītu acīmredzami netaisnīgas un nesamērīgas sekas labticīgajam ieguvējam. Tiesa katrā lietā izvērtēs visu apstākļu kopumu un savu lēmumu pienācīgi pamatos,” uzsvēris Judins.

Izmaiņas paredz dot tiesai iespēju atstāt nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā, ja īpašuma tiesības ir reģistrētas publiskajā reģistrā.

Tas būs iespējams tikai tad, ja īpašuma atdošana cietušajam konkrētajā situācijā nebūs taisnīgs risinājums, un tiesai šāds lēmums būs īpaši jāpamato.

Kā norādījis parlaments, likums stiprina tiesas lomu labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībā, veicinot privātpersonu tiesisko drošību un uzticēšanos īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai.

Elastīgāka un tiesību principos balstīta tiesas rīcības brīvība ļaus nodrošināt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, vienlaikus saglabājot vispārējo principu par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam un stiprinot Satversmē nostiprinātos tiesiskuma, taisnīguma un tiesu varas neatkarības principus.

Grozījumi būs piemērojami no šī gada 1. janvāra, ja labticīgais mantas ieguvējs līdz 1. jūlijam vērsīsies Augstākajā tiesā ar lūgumu izskatīt jautājumu par noziedzīgi iegūtās mantas piederību.

Iepriekš priekšlikumi jau skatīti Juridiskās komisijas izstrādāto grozījumu Kriminālprocesa likumā sagatavošanas procesā, taču komisija lēma jaunā likumā izdalīt normas, kas saistītas ar labticīgā ieguvēja aizsardzību.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.