Eiropas Komisija (EK), 16 no 27 ES dalībvalstīm un Eiropas Parlaments (EP) iesūdzēja Ungāriju Eiropas Savienības Tiesā saistībā ar šo likumu.

Likums sākotnēji bija domāts sodu pastiprināšanai par noziegumiem pret bērniem, bet premjerministra Viktora Orbāna valdošā koalīcija grozīja to, aizliedzot homoseksualitātes veicināšanu personām, kas jaunākas par 18 gadiem.

Likuma gala versija izpelnījās plašu kritiku visā ES par LGBTQ kopienas cilvēku stigmatizāciju un viendzimuma attiecību pielīdzināšanu pedofilijai.

Eiropas Savienības Tiesa konstatēja, ka Ungārija ir pārkāpusi ES tiesību aktus “vairākos atsevišķos līmeņos”. Tiesa konstatēja, ka ir pārkāpts Līguma par Eiropas Savienību 2. pants, tostarp transseksuālu un neheteroseksuālu personu tiesības, kā arī tādas vērtības kā cilvēka cieņa, vienlīdzība un cilvēktiesības. Tiesas paziņojumā norādīts, ka likums ir pretrunā Eiropas Savienības identitātei.

“Ungārija nevar pamatoti atsaukties uz savu nacionālo identitāti kā attaisnojumu, lai pieņemtu likumu, kas ir pretrunā iepriekš minētajām vērtībām,” norādīja tiesa.

Ungārijas cilvēktiesību grupas atzinīgi novērtēja tiesas spriedumu. Tas “apstiprina, ka Orbāna valdības īstenotajai izslēgšanas un stigmatizēšanas politikai nav vietas ES,” teikts kopīgajā paziņojumā, ko parakstījušas četras ietekmīgas Ungārijas nevalstiskās organizācijas, tostarp “Amnesty International Hungary”.

Atcelt šo likumu būs Ungārijas jaunā parlamenta uzdevums.

Topošais Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars vairākkārt uzsvēris, ka atbalsta līdztiesību, taču ilgi izvairījās no skaidras nostājas LGBTQ tiesību jautājumā. Taču savā uzvaras runā viņš teica, ka Ungārija ir nolēmusi, ka vēlas būt valsts, kurā “neviens netiek stigmatizēts par to, ka mīl citādi nekā vairākums”.