Latvija no ASV veic vairākus vērienīgus militārā bruņojuma iepirkumus – kopumā pašlaik Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir 46 aktīvi starpvaldību līgumi ar ASV, informēja ministrijā.

Atbilstoši Baltijas drošības iniciatīvai, saņemot būtisku ASV finansiālo atbalstu, tiek stiprinātas svarīgas aizsardzības spējas, pauž AM, tas ietver gan sauszemes spēku un tālās darbības uguns jaudas palielināšanu, piemēram, artilērijas raķešu sistēmu “Himars”, iegādi, integrēto gaisa un pretraķešu aizsardzību, kā arī komandvadības un Speciālo uzdevumu vienības spēju paaugstināšanu.

Jau vēstīts, ka ASV amatpersonas informējušas Eiropas kolēģus, ka dažas ieroču piegādes, par ko iepriekš noslēgtas vienošanās, iespējams, tiks atliktas, jo Irānas kara dēļ turpina sarukt bruņojuma krājumi, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz pieciem avotiem, kas ir informēti par šo jautājumu.

Tas skar vairākas Eiropas valstis, arī Baltijas reģionā un Skandināvijā, norādīja avoti.

Dažus no attiecīgajiem ieročiem Eiropas valstis ir iegādājušās saskaņā ar programmu “Militārā tirdzniecība ar ārvalstīm” (Foreign Military Sales, FMS), bet tie vēl nav piegādāti, piebilda avoti.

ASV pārstāvji Eiropas amatpersonām pauduši, ka šīs piegādes, visticamāk, kavēsies, ziņoja avoti.

Ieroču piegāžu paredzamā kavēšanās liecina, cik lielā mērā Irānas kara dēļ sarukušas ASV kritiski svarīgā bruņojuma rezerves, norāda “Reuters”.

“Reuters” avoti runāja ar nosacījumu, ka netiks minētas konkrētas valstis, ko skar piegāžu kavēšanās.

Dažām no tām ir kopīga robeža ar Krieviju, un tāpēc ieroču piegāžu grafiku var uzskatīt par sensitīvu aizsardzības informāciju.

Ieroču vidū, kuru piegādes kavējas, ir dažāda veida munīcija, arī munīcija, ko var izmantot gan uzbrukuma, gan aizsardzības mērķiem, norādīja avoti.

17. aprīlī tikšanās laikā Tallinā Igaunijas un Lietuvas valdību vadītāji atzina iespējamu ASV bruņojuma piegāžu kavēšanos, savukārt Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) klāstīja, ka oficiālas informācijas neesot.