AS paziņojumā medijiem norāda, ka 28. aprīļa valdības sēdē plānots akceptēt vairāku lielu vēja parku būvniecību, neraugoties uz vietējo kopienu un sabiedrības iebildumiem.

Frakcijas ieskatā VES projekti pašlaik tiek virzīti stihiski un nepārdomāti, jo nav izstrādāts pilnīgs tiesiskais regulējums.

AS atsaucas uz atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kas pieņemts energodrošības stiprināšanai un paredz, ka lēmumus par vēja parkiem ar jaudu virs 50 megavatiem pieņem Ministru kabinets, būtiski mazinot pašvaldību ietekmi.

Vienlaikus minētais regulējums nosaka saīsinātas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, atvieglo būvatļauju izsniegšanu un paredz, ka pārsūdzība neaptur projekta īstenošanu.

AS uzsver, ka likuma pārejas noteikumi paredz Ministru kabinetam reizi divos gados iesniegt Saeimai izvērtējumu par regulējuma efektivitāti, taču līdz šim šāds ziņojums nav sagatavots.

Tāpat neesot izpildīti vairāki valdības protokollēmumā noteiktie uzdevumi, tostarp regulējuma izstrāde par VES trokšņu un citu ietekmju novērtējumu uz cilvēka veselību, kā arī par vēja elektrostaciju demontāžas un vides rekultivācijas kārtību.

AS arī norāda, ka joprojām nav izstrādātas vadlīnijas rīcībai VES avāriju un ugunsgrēku gadījumos, kā arī nav noteikta alternatīva drošības zonu sistēma pēc drošības aizsargjoslu atcelšanas.

Jau ziņots, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) otrdien, 28. aprīlī, preses konferencē informēs par izaicinājumiem un izmaiņām vēja parku attīstības regulējumā un turpmākajiem soļiem.

Vienlaikus Melnis informēs arī par galvenajiem secinājumiem un plānotajām rīcībām attiecībā uz vēsturiski izbūvētām vēja elektrostacijām Latvijā.

Tāpat vēstīts, ka Bunkas pagastā svētdien, 26. aprīlī, nogāzās vēja turbīna.

Uzņēmuma SIA “Jaunmiki” īpašnieks Jānis Meisters minēja, ka ap plkst. 8 saņemta informācija no “Sadales tīkla” par elektroenerģijas pārtraukumu, bet pusdienlaikā vēja parka apsaimniekotājs ziņojis, ka viena no turbīnām ir nokritusi.

Notikuma vietā nekavējoties atslēgta elektroenerģijas padeve.

Pirmdien plānots sākt seku novēršanas darbus.

Viņš lēš, ka turbīna, visticamāk, nogāzusies stipra vēja dēļ, un par ļaunprātīgu rīcību aizdomu pagaidām nav.

Precīzs negadījuma cēlonis vēl tiks noskaidrots.

Vēja parkā atrodas piecas nelielas jaudas turbīnas, katra ar jaudu 200 kilovati, un kopējā parka jauda ir viens megavats.

Turbīnas uzstādītas pirms aptuveni 15 gadiem, bet pašreizējais īpašnieks tās iegādājies pirms pieciem līdz sešiem gadiem.

Iepriekš turbīnām bijušas tehniskas problēmas, un tās nav bijušas darba kārtībā.

To atjaunošanai būtu nepieciešami būtiski ieguldījumi, tādēļ nolemts par vēja parka pārdošanu, teica Meisters, piebilstot, ka vienošanās ar potenciālo pircēju bija plānota jau šā gada maijā.

Zaudējumu apmērs patlaban vēl tiek vērtēts.

Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norādījis, ka Latvijā visas vecās vēja turbīnas, īpaši tās, kas elektrību neražo, nekavējoties ir jāapseko.

Viņš platformā “X” vēsta, ka ar AS “Sadales tīkls”, Būvniecības valsts kontroles biroja un Valsts vides dienesta (VVD) ekspertiem ir panākta vienošanās, ka vecās vēja turbīnas nekavējoties ir jāapseko.

Pēc ministra paustā, svētdien, 26. aprīlī, nogāzusies vēja turbīna bija ražota deviņdesmitajos gados, un pēdējos trīs gadus tā elektrību neražoja.