Tāpat monitoringā konstatēta hanta vīrusu cirkulācija – 7% grauzēju noteikts pan-hantavīruss, tostarp identificēts cilvēkiem potenciāli bīstamais “Dobrava-Belgrade” hantavīruss.

Savukārt Laima slimības ierosinātāji biežāk konstatēti žurkām.

Atsevišķos gadījumos grauzējiem noteiktas arī toksoplazmozes antivielas un zoonotiski nozīmīgais pundurlentenis “Hymenolepis nana”, norādīja institūtā.

“Bior” skaidro, ka monitoringā netika konstatēti tularēmijas, hepatīta E, Q drudža un trihinelozes ierosinātāji, kas liecina par šo infekciju neesamību izmeklētajās grauzēju populācijās monitoringa periodā.

Institūtā atzīmē, ka monitoringa rezultāti liecina par augstu zoonožu slimību izplatību gan pilsētvidē, gan lauku apvidū.

“Bior” direktore Olga Valciņa uzsver, ka grauzēji ir nozīmīgs infekciju rezervuārs un augstā leptospirozes izplatība grauzēju populācijā sniedz skaidrojumu iepriekš novērotajam saslimstības pieaugumam cilvēku vidū.

Tāpat, pēc Valciņas teiktā, jāņem vērā, ka infekcijas ierosinātāji vidē var nonākt ar grauzēju izdalījumiem, tādēļ inficēšanās risks pastāv gan saskarē ar piesārņotu ūdeni, gan lietojot uzturā nepietiekami apstrādātus produktus, kas glabāti grauzējiem pieejamās vietās.

“Bior” veiktajā monitoringā kopumā Latvijā izmeklēti 129 grauzēji, tostarp peles, žurkas un ūdensžurka.

Laboratoriskajās analīzēs grauzēju paraugi tika izmeklēti uz vairāku zoonotiski nozīmīgu baktēriju, vīrusu un parazītu klātbūtni, izmantojot molekulārās, seroloģiskās un parazitoloģiskās metodes.

Leptospiroze ir zoonoze jeb infekcijas slimība, kas tiek pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēkiem.

Leptospirozes izraisītājs ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru.

Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu.

Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā.

Hantavīruss ir reta elpceļu slimība, kas parasti izplatās no inficētiem grauzējiem un var izraisīt elpošanas un sirdsdarbības traucējumus, kā arī hemorāģisku drudzi.

“Bior” ir valsts nozīmes pētniecības centrs, kas izstrādā inovatīvas pētniecības metodes un rada jaunas praktiski pielietojamas zināšanas sabiedrības un vides veselības, pārtikas, zivsaimniecības un veterinārmedicīnas zinātņu jomā.