Naftas cenas dienas sākumā pieauga, bet vēlāk samazinājās un noslēdza dienu ar kritumu par aptuveni 2%.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols brīdināja, ka pasaule var ieiet “sarkanajā zonā” naftas piegāžu jomā, tomēr tirgi turpināja pozitīvi reaģēt uz pazīmēm, ka ASV un Irāna varētu vienoties par mieru.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pozitīvi ietekmēja ziņa, ka ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs “Nvidia” šī finanšu gada pirmajā ceturksnī, kas noslēdzās aprīļa beigās, strādājis ar 58,3 miljardu dolāru tīro peļņu, tai vairāk nekā nekā trīskāršojoties salīdzinājumā ar 18,8 miljardiem dolāru attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Pozitīvais noskaņojums dienas gaitā kļuva vājāks Eiropas biržās, kur akciju cenas lielākoties saruka.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 50 285,66 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 0,2% līdz 7445,72 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 0,01% līdz 26 293,10 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,1% līdz 10 443,47 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 0,4% līdz 8086,00 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX 30 samazinājās par 0,5% līdz 24 606,77 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kritās par 1,9% līdz 96,35 ASV dolāriem par barelu.

“Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 2,3% līdz 102,58 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien kritās par 0,03% līdz 49,41 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,1624 līdz 1,1622 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3435 līdz 1,3439 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 158,92 līdz 158,91 jenai par dolāru.

Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,52 līdz 86,48 pensiem par eiro.