“Sadales tīkls” izstrādājis rekomendācijas un vadlīnijas darbiniekiem apdraudējuma gadījumā
Elektroenerģijas sistēmas sadales operators AS “Sadales tīkls”, reaģējot uz iespējamu dronu apdraudējumu, ir izstrādājis rekomendācijas un vadlīnijas darbiniekiem apdraudējuma gadījumā, ietverot norādes par patvēruma meklēšanu, informācijas avotiem, ziņošanas kārtību, kā arī darba pienākumu organizēšanu, aģentūru LETA informēja “Sadales tīkla” pārstāve Ilze Dimante.
LETA
“Sadales tīkls” nodrošina elektroenerģijas piegādi vairāk nekā miljonam objektu visā Latvijā.
Uzņēmums īsteno augstus drošības standartus, tostarp sadarbojas ar iesaistītajām uzraugošajām iestādēm, lai aizsargātu darbiniekus un nodrošinātu elektroapgādi arī krīzes situācijās.
Reaģējot uz iespējamu dronu apdraudējumu, “Sadales tīklā” ir izstrādātas rekomendācijas un vadlīnijas darbiniekiem apdraudējuma gadījumā.
Tās ietver norādes par patvēruma meklēšanu, informācijas avotiem, ziņošanas kārtību, kā arī darba pienākumu organizēšanu.
Piemēram, vadlīnijās noteikts, ka jauni operatīvie darbi elektrotīklos apdraudētajā teritorijā netiek sākti, kamēr risks nav novērsts.
Papildus ir sagatavotas atsevišķas rīcības vadlīnijas tehniskajam un operatīvajam personālam gadījumiem, kad apdraudējums rodas jau sākta darba laikā un elektroietaise atrodas izjauktā vai nepabeigtā stāvoklī.
Šādās situācijās prioritāte ir darbinieku drošība, vienlaikus nodrošinot elektroietaišu norobežošanu, izslēdzot trešo personu nepiederošu piekļuvi un garantējot drošību.
Izstrādātās vadlīnijas paredz skaidru un mērķtiecīgu rīcību, lai aizsargātu darbinieku drošību un saglabātu operatīvu darba efektivitāti gaisa telpas iespējama apdraudējuma gadījumā.
AS “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere aģentūrai LETA norādīja, ka “Latvenergo” elektroenerģijas ražotnes ir Latvijas kritiskā infrastruktūra, un to drošība ir koncerna fokusā pastāvīgi.
“Latvenergo” ir darbības nepārtrauktības plāni gaisa telpas apdraudējuma gadījumā, tajā skaitā tehniskie risinājumi bezpilotu gaisa kuģu identificēšanai.
Vienlaikus notiek aktīvs darbs, lai attīstītu un pilnveidotu atbilstošākās civilā pielietojuma gaisa telpas aizsardzības sistēmas.
Kā vēstīts, ņemot vērā incidentus ar bezpilota lidaparātu apdraudējumu austrumu pierobežas teritorijā, ir izstrādātas rīcības vadlīnijas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, pamatpakalpojumu sniedzējiem, juridiskajām personām, citām institūcijām un sabiedrībai.
Vienlaikus Krīzes vadības centrs aicina iedzīvotājus iepazīties ar rīcības matricu, kurā pieejama pamatinformācija par sagaidāmo valsts pārvaldes, pašvaldības un nozaru institūciju rīcību, kā arī nozaru izstrādātie rīcības ieteikumi iedzīvotājiem dažādās situācijās.
Rīcības vadlīnijas un rīcības matrica atrodama vietnē mk.gov.lv.
Pēdējo mēnešu laikā šūnu apraides paziņojumus saņēmuši Latgales un Vidzemes iedzīvotāji, un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.
Vairākas reizes šādi droni Latvijas teritorijā ir arī sprāguši, tostarp 7. maijā tas notika maz izmantotā naftas bāzē Rēzeknē.
Cilvēki līdz šim šādos incidentos nav cietuši, bet pēdējais gadījums Rēzeknē noveda vispirms pie aizsardzības ministra un pēc tam arī visas Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības krišanas.
Patlaban notiek sarunas par jaunas valdības izveidi. Kamēr tā nav apstiprināta, darbu turpina Siliņas vadītais Ministru kabinets.