Ministrijā informēja, ka šā gada februārī ar SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) valdes rīkojumu apstiprināta iepirkuma komisija, lai organizētu iepirkumu par būvdarbiem “Rail Baltica” pamattrasē Latvijā attiecībā uz pārrobežu posma “Misa-Latvijas/Lietuvas robeža” (DS4) būvatļaujām BP9, BP10 un BP11.

Iepirkuma izsludināšana plānota līdz šā gada 5. jūnijam, savukārt līguma noslēgšana plānota līdz 2027. gada 31. janvārim.

Ministrija kā svarīgākos darbus “Rail Baltica” projektā turpmāk ziņojumā min Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) granta līgumu grozījumus.

Patlaban notiek neoficiālas konsultācijas ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par iespējamajiem grozījumiem, kurus pieļauj CEF finansējuma piešķiršanas nosacījumi.

Vienlaikus 2026. gada vasarā CINEA plāno izsludināt CEF uzsaukumu par atlikušo finansējumu “CEF Reflow Call”.

Projektu iesniegšanas termiņš plānots 2026. gada rudenī.

Līdz ar to SM kopā ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS “RB Rail” un EDzL gatavo projektu pieteikumus.

Tāpat patlaban tuvojas pieteikumu iesniegšanas termiņš kontroles, vadības un signalizācijas (CCS) apakšsistēmas iepirkumam.

Ministrs ir atkārtoti aicinājis EDzL un “RB Rail” rūpīgi izsvērt līguma nosacījumus, atkārtoti uzsverot, ka nav pieļaujams uzņemties finansiālās saistības bez tām pieejama finansējuma.

Ministrijā uzsver, ka “Rail Baltica” projekta galvenais Eiropas Savienības (ES) finansējuma avots ir CEF.

Tā ir ES transporta infrastruktūras programma, kas paredzēta stratēģisku pārrobežu projektu finansēšanai Eiropas transporta tīklā.

“Rail Baltica” ir viena no Latvijas prioritātēm nākamajā plānošanas periodā, un tiek prognozēts, ka Latvija nākamajā plānošanas periodā varētu saņemt lielāku CEF finansējumu nekā šajā periodā saņemtais viens miljards eiro.

Ministrijā atzīmēja, ka patlaban paveiktie darbi ietver Saeimā pagājušajā nedēļā apstiprinātos grozījumus “Rail Baltica” projekta īstenošanas likumā, kas tostarp paredz paplašināt projekta īstenošanā iesaistīto institūciju loku un precizē atbildības sadalījumu.

Vienlaikus no šā gada 1. jūnija projektēšanas funkcijas no “RB Rail” pārceltas uz nacionālo EDzL.

Funkcijas tika pārceltas kopā ar 10,9 miljonu eiro finansējumu un 13 amata vietām šo uzdevumu izpildei.

SM norāda, ka ir nodrošināta visu kavēto “Rail Baltica” būvnieku rēķinu apmaksa, tostarp Ministru kabineta lēmumos 2024. gada 23. jūlijā un 2025. gada 15. jūlijā kopumā piešķirti 17,4 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Tāpat SM pie paveiktajiem darbiem min “Rail Baltica” dzelzceļa elektrifikācijas koplīguma noslēgšanu un finansējuma piesaisti DS4 projekta adaptācijai finanšu ietvaram.

Ministrijā skaidro, ka DS4 posma projekta finansējums balstīts uz jau nodrošinātu, bet strukturāli fragmentētu ES finansējumu, kas piešķirts pa atsevišķām būvatļaujām un aktivitātēm.

Kopējais pieejamais finansējums ļauj sākt un turpināt pamattrases būvniecību, taču tas nesedz pilnu projekta tvērumu, un atsevišķās izmaksu pozīcijās konstatējami nepietiekami finanšu resursi, tāpēc finanšu līdzekļu alokācija projekta optimizācijai ir būtisks Ministru kabineta lēmums.

Ņemot vērā Latvijā noteikto pieeju, ka projekta realizācija tiek pielāgota pieejamajam finanšu ietvaram, tiek veikta projektu tehniskā optimizācija un CAPEX samazināšana.

Projektu adaptācijas rezultātu ietaupījuma apmērs būs zināms 2026. gada jūnija vidū – pēc tam, kad Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) inženieris būs izvērtējis un pieņēmis pirmā posma nodevumu no pamattrases būvnieka, kurā piedāvāti sākotnējie projekta adaptācijas risinājumi.

Attiecībā uz Daugavas duālo tiltu SM skaidroja, ka 2025. gada sākumā konstatēts, ka būvnieka piedāvātā duālā tilta risinājuma kopējās izmaksas var sasniegt 800 miljonus eiro, būtiski pārsniedzot sākotnējās aplēses – aptuveni 199 miljonus eiro.

Ņemot vērā šo izmaksu pieaugumu, tika pieņemts lēmums pārskatīt projekta tehniskos un finanšu risinājumus, lai mērķtiecīgi samazinātu kopējo projekta CAPEX.

Ministrijā norāda, ka tiek saglabāta iespēja izvērtēt atsevišķa iepirkuma nepieciešamību duālā tilta realizācijai, pilnvarojot EDzL veikt detalizētu izvērtējumu un noteikt optimālo risinājumu kopējo izmaksu kontrolēšanai.

Ministrijā atzīmē, ka Ministru kabinetā pērn februārī atbalstīta 114,6 miljonu eiro Atveseļošanas fonda finansējuma pārdale, lai pabeigtu būvdarbus Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, bet pērn oktobrī pieņemts lēmums par Kohēzijas fonda 133 miljonu eiro apmērā līdzekļu pārdali, lai nodrošinātu Rīgas lidostas dzelzceļa savienojuma izveidi ar Rīgas Centrālo staciju.

Tāpat panākta vienošanās ar CINEA par projekta nodevumu tvēruma paplašināšanu Imantas virzienā, nodrošinot Rīgas lidostas-Imanta savienošanu.

Pērn oktobrī pieņemts lēmums par 45 miljonu eiro pārvirzi no Rīgas lidostas dzelzceļa estakādes Mārupes virzienā uz estakādes Imantas virzienu.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka Latvijai pamattrases būvdarbiem ir pieejami 603 miljoni eiro no kopumā pieejamiem nepilniem 700 miljoniem eiro, kas ietver arī būvuzraudzību un projektu vadību.

Ar šo finansējumu patlaban ir iespējams izbūvēt 52,66 kilometrus garu pamattrases uzbērumu.

Tādējādi pamattrases uzbēruma izveide izmaksā aptuveni 11,45 miljonus eiro par kilometru bez sliedēm, signalizācijas un stacijām.

Ziņojumā teikts, ka kopš 2025. gada jūlija satiksmes ministrs ir iesaistījies sarunās ar pamattrases būvnieku “ERB”, uzstājot uz izmaksu samazinājumu un straujāku darbu progresu.

Tas ir rezultējies ar to, ka 2025. gadā izdevās pamattrasē autorizēt darbus 110 miljonu eiro apmērā, savukārt 2026. gadā EDzL informējusi par darbu autorizēšanu 125-175 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus SM informē, ka “ERB” šī gada 20. maijā satiksmes ministram prezentēja adaptācijas progresa rezultātus, kur būvniecības izmaksas DS4 posmā esošā būvdarbu līguma vienību cenu izmaksās veido 686 miljonus eiro, tostarp 487 miljonus eiro veido pieejamais CEF finansējums, un sasniegtais progress adaptācijas pirmā posma risinājumu aprēķinos veido 465 miljonus eiro, veidojot 10,3 miljonus eiro par kilometru.

SM turpina darbu pie kilometra izmaksu precizēšanas, adaptācijas finanšu ietvaram un CEF finansējuma līgumu noteikumu izpildes.

Ministrijā arī informēja, ka CEF projektu finansējuma faktiskā apguve ir 627,134 miljoni eiro jeb 39% no kopā pieejamajiem 1,598 miljardiem eiro.

“Rail Baltica” projekta īstenošanai Latvijā 2026. gada budžetā paredzēts apgūt 310-355 miljonus eiro, no kuriem 297,2-342,2 miljoni eiro tiks novirzīti “Rail Baltica” būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro – būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai, teikts ziņojumā.

Vienlaikus Baltijas valstu attiecīgo ministru līmenī ir sākta “Rail Baltica” kopuzņēmuma “RB Rail” funkcionalitātes un finansēšanas modeļa visaptveroša pārskatīšana, ņemot vērā projekta īstenošanā identificētos izaicinājumus, tostarp nepieciešamību nodrošināt skaidrāku funkciju sadalījumu starp centrālo līmeni un nacionālajiem ieviesējiem, kā arī efektīvāku finanšu resursu izmantošanu.

Šis process 2025. gadā ir uzrādījis nepietiekamus optimizācijas rezultātus, tāpēc SM iesaka to turpināt ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstu lēmējpartneriem.

Ņemot vērā “Rail Baltica” projekta un “RB Rail” tiesisko ietvaru, pilnvērtīgas juridiskās un ekonomiskās analīzes sagatavošana par iespējamu Latvijas līdzdalības atsaukšanu, izbeigšanu vai būtisku mazināšanu kopuzņēmumā “RB Rail”, kā arī par deleģēto funkciju nodošanu nacionālajam ieviesējam prasa papildu finanšu līdzekļus un laiku.

Ministrijā arī min, ka pērn novembrī tika sākts “Rail Baltica” padziļināts projekta izvērtējums, ko veic “Alvarez&Marshal”.

Patlaban ir saņemts konsultanta sākotnējais izvērtējuma projekta dokuments, kurā identificēti būtiskākie jautājumi un galvenie problemātiskie virzieni.

Vienlaikus ziņojumā atzīmēts, ka izpētes uzraudzīšanai izveidotā starpinstitucionālā darba grupa patlaban nav pieņēmusi konsultanta iesniegto ziņojumu, prasot no izpētes partneriem detalizētāku, dziļāku un pamatotāku analīzi.

Minētais izvērtējums kalpos kā sākotnējais ietvars turpmākai padziļinātai analīzei un būs pamats gala ziņojuma sagatavošanai.

Jau vēstīts, ka “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.

Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.

Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.