Deputātu palāta atcēla noteikumu, kas kopš 2020. gada ierobežoja prezidenta iespējas piemērot ārkārtas pasākumus. Tas ļauj Pasam izvietot karavīrus un ierobežot pārvietošanās un pulcēšanās brīvību. Senāts šo soli jau ir apstiprinājis.

Lēmums Kongresā tika pieņemts paātrinātā kārtībā.

Bolīvijā maija sākumā sākās protesti pret valdību. Protestētāji pieprasa algu paaugstināšanu, stabilas degvielas piegādes un pasākumus ekonomiskās krīzes atvieglošanai.

Protesti ir izvērtušies nemieros ar aicinājumiem Pasam atkāpties sešus mēnešus pēc viņa stāšanās amatā.

Demonstranti nobloķējuši ceļus, kas ved uz Lapasu, kur daudzi veikali pārtraukuši darbu, baidoties no vardarbības, un pārtikas, medikamentu un degvielas krājumi izsīkst.

Kongresa pieņemtā lēmuma kritiķi bažījas, ka tas apdraud cilvēktiesības un riskē pastiprināt protestus.

Noteikums, kas tika atcelts, izrietēja no 2019. gada nemieriem, kuros tika nogalināti 36 cilvēki un kuru rezultātā atkāpās toreizējais sociālistu līderis Evo Moraless.

Pēc Moralesa aizbēgšanas no valsts Senāta viceprezidente un opozīcijas politiķe Žanīne Anjesa pārņēma varu kā pagaidu prezidente.

Tad sociālistu kontrolētais Kongress centās ierobežot valdības iespējas apspiest protestus.

Pasa valdība apgalvo, ka pašreizējo protestu mērķis ir “izjaukt demokrātisko kārtību”, un ir apsūdzējusi Moralesu nemieru organizēšanā.

ASV atbalstītā labējā politiķa Pasa uzvara prezidenta vēlēšanās izbeidza divus gadu desmitus ilgušo sociālistu valdīšanu, kuru uzsāka Moraless.