Šodienas tiesas sēdē pēc Senāta lūguma tika uzklausīts visu iesaistīto dalībnieku viedoklis par Saeimas pieņemtajiem Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kuru dēļ pieteikums pieņemts izskatīšanai – par to, vai likums uzliek tiesai tikai pārbaudīt jaunatklātu apstākļu pastāvēšanu, vai pats par sevi paredz atsevišķu pamatu pārskatīt izspriestu lietu, kā arī par pārejas noteikuma atpakaļvērstā spēka atbilstību Satversmei.

Patlaban sēdē ir pasludināts pārtraukums un konkrēts lietas izskatīšanas atsākšanas laiks nav noteikts.

Jau ziņots, ka tiesvedība notiks atkārtoti, jo AT saņēmusi dzīvokļa abu strīdīgo īpašnieku pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem.

Jau ziņots, ka AT iepriekš atstāja negrozītu otrās instances tiesas spriedumu, ar kuru dzīvoklis atdots sākotnējam īpašniekam.

Lietā bija apsūdzēts komercsabiedrības darbinieks, kuru darba devējs bija pilnvarojis brīvi rīkoties un pārvaldīt tam piederošo mantu.

Vīrietis izmantoja pilnvarojumu ļaunprātīgi, vairākkārt darba devēja vārdā aizņēmās naudu, izīrēja darba devējam piederošos dzīvokļus un pieņēma no īrniekiem maksu skaidrā naudā.

Darbinieks arī bez pirkuma samaksas pats ar sevi noslēdza darba devējam piederoša dzīvokļa pirkuma līgumu un pēc tam dzīvokli pārdeva.

Visus saņemtos līdzekļus vīrietis izlietoja parādu segšanai un citām personīgajām vajadzībām.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) atzina vīrieti par vainīgu un sodīja par piesavināšanos lielā apmērā, viltota dokumenta izmantošanu mantkārīgā nolūkā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

ELT vīrietim piesprieda sabiedrisko darbu uz 150 stundām un probācijas uzraudzību uz četriem ar pusi gadiem.

Prettiesiski atsavinātais dzīvoklis ar tiesas spriedumu netika atdots cietušajai komercsabiedrībai, bet atstāts īpašniekiem, kurus tiesa atzina par labticīgiem ieguvējiem.

Izskatot prokurora apelācijas protestu un cietušā pārstāvja apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesa konstatēja, ka spriedums daļā par rīcību ar arestēto mantu neatbilst likumam, jo tas pamatots vienīgi ar tiesas subjektīvo pārliecību par taisnīgumu.

Apgabaltiesa nolēma atzīt strīdus dzīvokli par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot komercsabiedrībai.

AT atzina, ka apgabaltiesas spriedums bija tiesisks, un kasācijas sūdzību noraidīja.

Tiesa skaidroja, ka dzīvoklis pareizi atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu, jo apsūdzētais vispirms prettiesiski piesavinājās tieši viņam uzticēto dzīvokli.

Kā secināja tiesa, no dzīvokļa pārdošanas vēlāk iegūtā nauda nebija atzīstama par vīrietim uzticētu vai viņa rīcībā esošu mantu, līdz ar to nevarēja konstatēt piesavināšanos.

AT norādīja, ka ELT secinājumi par to, ka konkrētajā gadījumā nebūtu piemērojams regulējums par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajai, ir pamatoti noraidīti.

Tiesa uzsvēra, ka iepriekšējā tiesiskā stāvokļa atjaunošana ir likumdevēja apzināti noteikta prioritāte, un nekas neliecina, ka šis regulējums neattiektos uz konkrēto lietu.

AT skaidroja, ka, atjaunojot agrāko tiesisko stāvokli, netiek pārkāpts Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums, pat ja cietusī ir Krievijas pilsonim piederoša komercsabiedrība, kurai citādi būtu liegts iegūt nekustamo īpašumu tiesiska darījuma ceļā.

AT arī uzsvēra, ka minētā regulējuma atbilstība Satversmei vērtēta jau iepriekš un pēdējo gadu laikā nav notikušas tādas izmaiņas, kas pamatotu atkārtotu vēršanos Satversmes tiesā.