Vienlaikus viņa sacīja, ka īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai Tieslietu ministrijas (TM) iesāktās un Ministru kabinetā (MK) apstiprinātās reformas tiktu arī pieņemtas Saeimā, tostarp tiktu pieņemts regulējums arestēto akciju pārvaldīšanai kriminālprocesā, ieviesta atbildība uzņēmumu amatpersonām par iesaistīšanos karteļos, kā arī tiktu noņemtas netipiskās funkcijas bāriņtiesām, lai bāriņtiesas varētu pildīt savu pamatuzdevumu – bērnu labāko interešu ievērošanu.

Viņa uzsvēra, ka kopš stāšanās amatā 2022. gada decembrī ministrija paveikusi darbus, par kuriem tika runāts 30 gadus, bet netika pieņemti lēmumi, jo, viņasprāt, trūka politiskās gribas.

Politiķe norādīja, ka TM izdevās nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību un ratificēt un pēc tam arī nosargāt Pretvardarbības konvenciju.

TM norādīja, ka tai izdevies arī pagarināt noilguma termiņu no 20 uz 35 gadiem noziedzīgiem nodarījumiem varmākām, kas veikuši dzimumnoziegumus pret bērniem.

Pagarināts arī noilguma termiņš noziegumiem, par kuriem var piespriest mūža ieslodzījumu, no 30 līdz 40 gadiem, dodot cietušajiem iespēju panākt taisnīgumu arī pēc ilgāka laika.

Tāpat TM informēja, ka Lībiņas-Egneres darba laikā “World Justice Project” tiesiskuma indeksā Latvija pakāpusies par trim vietām un ieņem 21. vietu pasaulē, apsteidzot daudzas Rietumeiropas demokrātijas.

Vienlaikus viņa sacīja, ka īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai Tieslietu ministrijas (TM) iesāktās un Ministru kabinetā (MK) apstiprinātās reformas tiktu pieņemtas Saeimā, tostarp tiktu ieviests regulējums arestēto akciju pārvaldīšanai kriminālprocesā, ieviesta atbildība uzņēmumu amatpersonām par iesaistīšanos karteļos, kā arī tiktu noņemtas netipiskās funkcijas bāriņtiesām, lai bāriņtiesas varētu pildīt savu pamatuzdevumu – bērnu labāko interešu ievērošanu.

Viņa uzsvēra, ka kopš stāšanās amatā 2022. gada decembrī ministrija paveikusi darbus, par kuriem tika runāts 30 gadus, bet netika pieņemti lēmumi, jo, viņasprāt, trūka politiskās gribas.

Politiķe norādīja, ka TM izdevās nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību un ratificēt un pēc tam arī nosargāt Pretvardarbības konvenciju.

TM norādīja, ka tai izdevies pagarināt noilguma termiņu no 20 līdz 35 gadiem noziedzīgiem nodarījumiem varmākām, kas veikuši dzimumnoziegumus pret bērniem.

Pagarināts arī noilguma termiņš noziegumiem, par kuriem var piespriest mūža ieslodzījumu, no 30 līdz 40 gadiem, dodot cietušajiem iespēju panākt taisnīgumu arī pēc ilgāka laika.

TM informēja, ka Lībiņas-Egneres darba laikā “World Justice Project” tiesiskuma indeksā Latvija pakāpusies par trim vietām un ieņem 21. vietu pasaulē, apsteidzot daudzas Rietumeiropas demokrātijas.

TM norādīja, ka “Civil Liberties Union for Europe” Eiropas tiesiskuma ziņojumā Latvija atzīta par vienīgo cītīgi strādājošo tiesiskuma stiprināšanā ES.

“Tas ir svarīgi arī ekonomikai – investori izvēlas investēt valstīs, kurās ir stiprs tiesiskums, demokrātija un cieņa pret cilvēktiesībām,” uzsvēra Lībiņa-Egnere.

TM norādīja, ka šajā laikā ir izdevies īstenot kriminālsodu reformu, kas paredz bargākus kriminālsodus par noziegumiem pret valsti, kā arī ieviesta kriminālatbildība par izvairīšanos no mobilizācijas.

Tāpat izveidota Tieslietu akadēmija, kur tiesneši, prokurori un citi tieslietu jomas profesionāļi papildina zināšanas par valsts drošības, hibrīdapdraudējuma un vardarbības atpazīšanas jautājumiem.

TM norādīja, ka Lībiņas-Egneres darba laikā darbu sācis arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) mācību centrs Olainē un jaunais Liepājas cietums, kā arī piesaistīts Norvēģijas finanšu instruments jauna sieviešu cietuma būvniecībai Cēsīs.

Tāpat pieņemts regulējums par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību, ieviešot partnerības reģistrācijas regulējumu, ieviesta arī aizgādības vienošanās pie notāra bez tiesas iesaistes, kā arī izveidots Bērnu un jauniešu tiesību departaments.

TM panāca arī vienkāršotu valsts iestāžu cilvēkam labvēlīgu lēmumu paziņošanu un speciālo pensiju reformu tiesnešiem un prokuroriem, kā arī izdienas pensiju reformu IeVP darbiniekiem.

Lībiņas-Egneres vadībā TM panāca bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, ieviesa kriminālatbildību par krāpšanu, uzdodoties par valsts amatpersonu, iestādes vai uzņēmuma darbinieku, un ieviesa kriminālatbildību par uzbrukumiem NMPD darbiniekiem pienākumu izpildes laikā.

Jau ziņots, ka topošā tieslietu ministra Edvarda Smiltēna (AS) prioritāte jaunajā valdībā būs bērnu tiesības un to aizsardzība, aģentūrai LETA sacīja Smiltēns.

Politiķis norādīja, ka jaunās valdības galvenais uzdevums ir atbalstīt premjeru un novērst iespējamās krīzes, bet TM viņš vēlas pievērsties bērnu tiesību jautājumiem, īpaši tā dēvētajiem “sistēmas bērniem”.

“Es vēlētos arī šajā virzienā izdarīt ko labu un paliekošu Latvijas valstij,” sacīja topošais ministrs.

Smiltēns uzsvēra, ka dažas no viņa galvenajām prioritātēm TM būs birokrātijas mazināšana, procesu vienkāršošana un komandas darbs.

Viņš arī norādīja uz nepieciešamību plašāk izmantot elektronisko uzraudzību, piemēram, atsevišķos gadījumos aizstājot īslaicīgu aizturēšanu ar elektronisko kontroli.

Politiķis atzina, ka četru mēnešu laikā nebūs iespējams īstenot visas ieceres, tomēr viņš vēlas sākt Latvijai nozīmīgas reformas, kas turpinātos arī pēc šī perioda.

“Tieslietu ministrija ir tā, kas sargā Satversmi, Latvijas valsts pamatus, tiesiskumu, demokrātisku valsti un pamatprincipus, uz kuriem balstās Latvijas valsts,” sacīja topošais ministrs.

Viņš norādīja, ka mēģinās TM ieviest radošu darba vidi un aicinās ministrijas darbiniekus nākt klajā ar jaunām idejām un priekšlikumiem.

“Es gribu redzēt priekšlikumus un idejas. Varbūt ir lietas, kas nav uzklausītas. Paskatīsimies, uz ko šī ministrija ir spējīga,” teica Smiltēns.

Saistībā ar darbu valdībā Smiltēns noliks Saeimas deputāta mandātu. Viņa vietā parlamentā darbu varētu sākt Limbažu novada domes deputāts Dāvis Melnalksnis, kuru Smiltēns raksturoja kā talantīgu jauno politiķi ar pieredzi valsts pārvaldē un pašvaldību darbā.

Savukārt par tieslietu ministra biroja vadītāju plānots iecelt Ringoldu Beinaroviču, kurš iepriekš vadījis Smiltēna kā Saeimas priekšsēdētāja biroju.

Ministrs joprojām meklē jaunus speciālistus ar pieredzi valsts pārvaldē un starptautiskajā vidē, ņemot vērā gaidāmās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta “NB8” tieslietu ministru tikšanās.

“Es gribu dot iespēju jaunajai paaudzei,” sacīja Smiltēns, piebilstot, ka patlaban sarežģītākais esot nokomplektēt biroju, jo talantīgi jaunie profesionāļi jau strādā citos amatos.

Jau vēstīts, ka jauno valdību, par kuras apstiprināšanu Saeimas deputāti lems ceturtdien, veidojošajām partijām kopumā ir vismaz 66 deputātu balsis, kas nodrošina pārliecinošu vairākumu parlamentā, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Lielākā frakcija koalīcijā ir “Jaunā vienotība” (JV) ar 25 deputātiem, savukārt Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir 16 vietas, “Apvienotajam sarakstam” (AS) – 13, bet Nacionālajai apvienībai (NA) – 12 deputāti.

Vienlaikus jaunās koalīcijas balsu skaits ir lielāks, piemēram, ZZS balsojumus atbalsta Oļegs Burovs (GKR) un Andrejs Ceļapīters.

Tāpat jauno valdību varētu atbalstīt pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Igors Rajevs.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents pēc Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas jaunas valdības veidošanu uzticēja Apvienotā saraksta (AS) Saeimas deputātam Andrim Kulbergam, kura pārstāvētā frakcija līdz šim strādāja parlamenta opozīcijā.

Kulberga vadībā tika panākta vienošanās jaunajā valdībā sadarboties četriem politiskajiem spēkiem – AS, NA, “Jaunajai vienotībai” (JV) un Zaļo un zemnieku savienībai. Iecerēts, ka tieslietu ministra portfelis tiks uzticēts Smiltēnam, kurš amatā nomainīs JV pārstāvi Inesi Lībiņu-Egneri.

JV pārstāvība jaunajā valdībā būs ievērojami mazāka.

Plānots, ka par Kulberga izveidoto Ministru kabinetu Saeima balsos šodien.