ZZS norāda, ka pasaules naftas tirgū saglabājas saspringta situācija, bet degvielas cenu pieaugums Latvijā būtiski ietekmē gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu izdevumus. Partijā uzsver, ka degvielas sadārdzināšanās palielina transporta, ražošanas, lauksaimniecības, loģistikas un pakalpojumu izmaksas, tādējādi sekmējot kopējo cenu kāpumu un inflāciju.

Pēc ZZS paustā, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka augustā salīdzinājumā ar jūliju vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai Latvijā pieauga par 8,8%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 11,5%, bet benzīna cena pieauga par 2,9%. Savukārt gada laikā degvielas cenas kopumā palielinājušās par 22,1%.

ZZS uzskata, ka ar šogad ieviesto akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai vien nepietiek, tādēļ nepieciešami papildu risinājumi cenu spiediena mazināšanai. Partija norāda, ka PVN samazināšana būtu terminēts pasākums, kas darbotos līdz gada beigām.

Vienlaikus ZZS ir nolēmusi koalīcijas partiju sanāksmē aktualizēt arī iepriekš Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma regulējumu. Aģentūrai LETA ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis norādīja, ka partija aicinās koalīcijas partnerus uz politisku diskusiju par šo jautājumu.

“Šobrīd aktualizējam jau iepriekš Ekonomikas ministrijas izstrādāto degvielas tirgotāju solidaritātes nodokļa regulējumu. Prakse rāda, ka mūsu iepriekš paustās bažas par godīgu akcīzes samazinājuma ieviešanu degvielas mazumtirdzniecībā bija pamatotas. Aicinām koalīcijas partnerus uz politisku diskusiju un lēmumu nākamajā pirmdienā,” sacīja Rokpelnis.

Jau ziņots, ka iepriekš ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot degvielas cenu pieaugumu, aģentūrai LETA pauda viedokli, ka būtu jāatgriežas pie EM izstrādātā virspeļņas jeb solidaritātes maksājuma degvielas tirgotājiem. Pēc ministra paustā, šāds instruments ļautu nodrošināt, ka valsts samazinātā akcīzes nodokļa radītais ieguvums nonāk pie patērētājiem, nevis paliek degvielas tirgotāju rīcībā.

Savukārt 14. aprīlī valdība atbalstīja EM priekšlikumu piemērot degvielas tirgotājiem solidaritātes maksājumu gadījumos, kad faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegtu orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Regulējumu bija plānots piemērot līdz 2026. gada beigām, iegūtos līdzekļus novirzot degvielas apgādes drošības stiprināšanai.

Tomēr pret likumprojektu tika pausti iebildumi no uzņēmēju organizācijām un vairākām valsts institūcijām, bet degvielas tirgotāji norādīja uz iespējamu neatbilstību brīvā tirgus principiem un juridiskiem riskiem. Vēlāk EM sagatavotais degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekts Saeimā neguva atbalstu.