Pateicībā par daudziem medicīnā, veselības aprūpē un LRS aizvadītiem gadiem šīs nedēļas sākumā Rozīša kungam Pateicības rakstu par mūža ieguldījumu veselības aprūpē, kā arī piemiņas sudraba monētu “Saule un vējš”, kas tapusi par godu Liepājas 400. dzimšanas dienai, pasniedza Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Sveicēju pulkam pievienojās arī LRS vadība, Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji, kā arī pašvaldības Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova, kuri šīs nedēļas sākumā slimnīcā sanāca kopā, lai parakstītu līgumu par Kurzemes studiju centra izveidošanu.

Šāds mirklis parastā, bet vienā no pēdējām darba dienām bijis ļoti negaidīts, taču patīkams pārsteigums, par ko, protams, gandarījums arī sveicējiem.

RSU rektors Aigars Pētersons atminas, ka V. Rozītis kā ārsts un ķirurgs vienmēr parādījis augstu kompetenci, balstījies pierādījumos un loģikā, vienmēr stāstījis, ko raksta ārzemju medicīnas žurnālos – viņam V. Rozītis vienmēr asociējies ar spēcīgu ķirurgu, kurš iet uz mērķi.

“Paldies par to, ka ienesāt gaismu reģionos!”

uzsvēra A. Pētersons.

V. Rozītim šogad vasarā paliks 75 gadi. Dzimis Aizputē. Liepājas slimnīcā strādā no 1987. gada – uz Liepāju pārcēlies no Valmieras. Kopš šī gada viņš arī pildījis galvenā ķirurga amata pienākumus.

Daudz paveicis ķirurģijas attīstībā gan Liepājā, gan reģionā kopumā, attīstot ķirurģiju augstā līmenī ārpus Rīgas slimnīcām.

2012. gadā V. Rozīša darbs vainagojies ar vairākiem apbalvojumiem par rūpēm un ieguldījumu Liepājas un reģiona cilvēku veselībā. 2004. gadā kļuvis par “Gada liepājnieku”, bet 2012. gadā saņēmis Atzinības krustu.

V. Rozītis ir ļoti pateicīgs par to, ka bijusi iespēja nonākt Liepājā. Viņu pazīst ne tikai kā ārstu, bet arī kultūras dzīves baudītāju. “Labi ir te strādāt. Man paveicās, ka atsūtīja uz šejieni,” atzīst dakteris.

“Cik daudz operāciju šo gadu laikā bijušas?” viņam jautā G. Ansiņš. Viņš teic, ka kopskaitu nezina, taču piebilst, cik bariatrisko operāciju (kuņģa samazināšana – L. K.) veicis. To viņa kontā ir 2200.

“Tās sāku taisīt tikai 55 gadu vecumā,”

norāda ķirurgs.

V. Rozītis atzīmē, ka privātprakse viņam nekad nav bijusi. Viņš pastāsta, ka darbs slimnīcā liek pielāgoties visām dzīves situācijām. Piemēram, vēl pirms dažām dienām nav izdevies līdz galam noskatīties teātra izrādi, jo bijis izsaukums uz steidzamu operāciju.

V. Rozītis vēl praktiski līdz pēdējai darba dienai operēs.

Aiziet no ilggadējās un vienīgās darbavietas Liepājā nav viegli, jo tam bijis jāsagatavo gan kolēģi, gan arī pacienti, par kuriem viņš vienmēr izrādījis īpašas rūpes.

Viņš sev raksturīgajā labestīgajā humorā teic: “Man tagad visiem jāstāsta, ka esmu palicis vecs!”

V. Rozītis vienlaikus cer, ka slimnīcai izdosies piesaistīt arvien jaunus speciālistus, bet svarīgākais – tādus, kas patiesi grib strādāt.