Video: Klāt pikniku laiks. Kā dabā atstāt iespējami mazāk pēdas?
Laikam kļūstot siltam un saulainam, arvien vairāk cilvēku dodas dabā – parkos, mežos un pie ūdens. Taču līdz ar pikniku sezonu pieaug arī dabā atstāto atkritumu apjoms, kas kaitē videi un ietekmē arī cilvēku un dzīvnieku drošību un veselību vēl gadu desmitiem vai pat tūkstošiem ilgi, norāda ”Zaļās jostas” eksperti.
Sadarbības projekts
"Zaļā josta"
Mežmalās, parkos vai pie ūdenstilpēm atstāti atkritumi kaitē gan videi, gan cilvēkam, turklāt tie saglabājas dabā vēl neticami ilgi. Piemēram, mežā vai pludmalē atstāta plastmasas pudele, mitrās salvetes vai vienreizlietojamie trauki vidē var palikt pat simtiem gadu. Arī cigarešu filtri satur plastmasu, un to sadalīšanās var prasīt pat desmit gadus vai vairāk.
Taču plastmasas gadījumā problēma nav tikai tās ilgais ”mūžs”,
bet arī tas, ka tā nekad pilnībā nepazūd – vēja, saules un mitruma ietekmē plastmasa sairst sīkās, ar aci bieži neredzamās daļiņās jeb mikroplastmasā.
Tieši šīs neredzamās daļiņas padara plastmasas piesārņojumu īpaši bīstamu. Tas nozīmē, ka mikroplastmasa vidē lielā mērā veidojas tieši no ikdienā izmantotiem priekšmetiem un caur augsni, gruntsūdeņiem un ūdenstilpēm turpina izplatīties vidē. Mikroplastmasa nonāk dzīvnieku un arī cilvēku barības ķēdē un uzkrājas cilvēka organismā.
Līdztekus plastmasai ievērojamu kaitējumu videi nodara arī citi sadzīves atkritumi.
Piemēram, metāla iepakojums un skārdenes dabā sadalās desmitiem gadu, un rūsēšanas procesā augsnē un ūdenī nonāk metāli, kas piesārņo vidi. Stikla pudeles vidē saglabājas tūkstošiem gadu un līdzīgi kā metāls var radīt tiešu apdraudējumu – savainot dzīvniekus vai cilvēkus, turklāt karstos, sausos apstākļos stikls var izraisīt ugunsgrēku.
Īpaši bīstamas ir elektroierīces, baterijas un akumulatori, kas, nonākot dabā, var izdalīt smagos metālus un toksiskas vielas, piemēram, dzīvsudrabu, svinu, kadmiju vai litiju. Baterijām tiekot bojātām vai sadaloties, šīs vielas nokļūst augsnē un gruntsūdeņos.
Ja piknika vietā atrodi, piemēram, zemē nomestu plastmasas pudeli vai skārda bundžu,
videi visdraudzīgāk ir savākt arī to.
Tomēr, ja pamani būtisku piesārņojumu (vidē izmestus sadzīves atkritumus, iepakojumu, būvgružus, bīstamos vai citus atkritumus), nekavējoties ziņo par to Valsts vides dienestam mobilajā lietotnē ”Vides SOS” vai rakstot uz e-pastu [email protected].
Atpūta dabā var būt lieliska, taču tai jāpieiet ar atbildību. Katrs apzināts lēmums – izvēlēties daudzreiz lietojamos traukus, savākt atkritumus vai atteikties no lieka iepakojuma – palīdz samazināt piesārņojumu un saglabāt vidi tīru un sakoptu!
Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”.
