Pulcēšanās un gatavošanās vieta auto parādei bija stāvlaukums pie Ziemeļu mola, kur varēja apskatīt automašīnas, aprunāties ar to īpašniekiem, vērot auto uzkalnā vilkšanas sacensības, iepirkties bagāžnieku tirdziņā un palaist bērnus atrakcijās.

Taču citur Karostas ielās nebija informācijas par šīm norisēm, ja reiz liepājniecei Valdai ar dēlu bija jāiet, apturot pretimnācējus un jautājot, kur kas notiek.

Seno spēkratu parāde bija ļaužu pilna. Mikrofonā organizēja viktorīnas, aicināja atcerēties, cik sena ir “Karostas festivāla” tradīcija un kopš tajā norisinās seno spēkratu parāde.

Pareizās atbildes ir – festivāls notika astoto gadu, auto parāde – ceturto gadu.

Astotā un pēdējā Karostas festivāla noslēdzošajā dienā, 14. jūnijā, svētku apmeklētāji un dalībnieki devās uz Redanu, kur norises bija veltītas ģimenēm un jauniešiem.

Tur atklāja Liepājas skolēnu fotogrāfiju konkursa izstādi “Pastāvēs, kas pārmainīsies”, darbojās pūķu darināšanas meistarklase, uz skatuves kāpa jaunieši, kuri dziedāja un dejoja talantu šovā.

Mazākos apmeklētājus priecēja Liepājas Leļļu teātra aktieri ar izrādi “Puksīšballe” un dažādas atrakcijas. Varēja izstaigāt cietoksni – bija atvērtas un apskatāmas vēsturiskās ekspozīcijas.

“Mēs jau no pirmā festivāla esam iesaistījuši gan pieredzējušus māksliniekus, gan arī daudz jauniešu, jo jaunībā ir degsme, spēks un enerģija,”

svētku dalībniekus uzrunāja Kristers Krafts no Karostas glābšanas biedrības, kas ir Karostas festivāla organizētāja.

Viņš aicināja baudīt jauno talantu radošos darbus, vērot viņus uz skatuves un novērtēt, cik spēcīga ir jaunā maiņa, ko biedrība aicina iesaistīties.

Viens no jauniešiem, kuri uzstājās talantu šovā, bija Karostas Mūzikas skolas audzēknis Adrians Bezsmertnijs, kas spēlē klasisko ģitāru.

“Man šeit patīk, tikai īsti labi nebija, ka koncerts iesākās ar stundas kavēšanos.

Gaidot pirksti kļuva auksti, un bija grūti spēlēt ātro Arama Hačaturjana skaņdarbu,” jaunais mūziķis teica.

Vēl puisis pajokoja, ka viņu iecienījuši odi, – atliekot vien uz brīdi apsēsties, kad tie jau nosēdušies uz rokām.

Redanu ieskauj daba, tāpēc arī ir odi. Kādā brīdī bija dzirdami bērnu spiedzieni, ka pamanīta varde. Vairāki apmeklētāji uzsvēra, ka dabiskā vide viņus piesaista tikpat daudz, cik festivāla pasākumi. Vairāki uzrunātie bija atbraukuši no Liepājas otras malas.

“Mums te patīk, jo ir daba,”

teica Aija, kas svētkos bija kopā ar diviem mazbērniem. Kamēr viens darbojās pie skaņu rīku sienas, otrs taisīja gaisa pūķi.

“Mums ar mazo jau uzreiz bija jāuzkāpj kalnā un jānoiet lejā. Bērniem te ļoti patīk un ir, ko darīt.”

Mazajiem interesēja arī fotogrāfiju izstāde. Piemēram, Asjas meitiņa Anisija pati izvēlējās, pie kuras fotogrāfijas iemest trauciņā savu balsi. Viņai iepatikās dzeltena Karostas pienene zaļā zālē.

“Festivālā bijām arī iepriekšējā dienā un šodien noteikti noskatīsimies leļļu teātri,”

pastāstīja Asja.

Skatītāju balsojumam ir liela nozīme – tas noteiks, kuri trīs fotogrāfiju autori saņems naudas balvas. Savukārt piemiņas balvas festivāla rīkotāji dāvās visiem izstādes dalībniekiem, paskaidroja Karostas glābšanas biedrības valdes locekle Monta Krafte.

Jautāta, vai viss noritēja, kā plānots, viņa atbildēja apstiprinoši.

“Atnāca ļoti daudz cilvēku, un, atklāti sakot, esam pārsteigti par tādu atsaucību. Tā parāda to, ka esam visu izdomājuši pareizi.

Tas ir pats labākais, ka jaunieši grib piedalīties, ir atraisīti. Ja viņiem piedāvā, ko darīt, tad viņi noliek malā telefonus. Mums ir gandarījums, ka esam varējuši viņus ierosināt,” M. Krafte uzteica skolēnus par atsaucību fotogrāfiju konkursā.

Iesūtīti gandrīz 80 darbi, un dalībnieki ir vecumā no 4. klases līdz vidusskolai. Šīs fotogrāfijas rāda, kāda šodien ir Karostas seja. Jauno fotogrāfu skatījums atšķiras no profesionāļu tvēruma, tāpēc izstāde ir neparasta izjūtās un emocionālajā lādiņā.

“Vienmēr esam jau iepriekš sagatavojuši aktivitātes, kā arī tādas, ko apmeklētāji var darīt šeit uz vietas.

Tā arī jaunie talanti ir redzami, viņiem ir enerģija, tā ka – lai viņi nāk, piedalās un dara.”

M. Krafte teica paldies visiem cilvēkiem, kuri atnāca, jo “priecīgās sejas motivē darboties un turpināt”. Viņa pieminēja arī Liepājas pašvaldību, kas atbalstīja festivāla rīkošanā, bez viņiem biedrība to nevarētu izdarīt.