“Kamēr Krievija neatteiksies no saviem stratēģiskajiem mērķiem, lielu izredžu uz mieru nav. Krieviem ir pilnībā jāsaprot, ka viņu stratēģija nav sasniedzama un viņiem ir jāizdomā alternatīva. Kad nonāksim līdz šim brīdim, tad, manuprāt, būs iespējams progress. Līdz tam laikam mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu. Un jāturpina būt vienotiem,” norādīja Dženzens.

Kā konferences “Stratcom Dialogue 2026” laikā aģentūrai LETA uzsvēra ģenerālis, ikvienam NATO valstu iedzīvotājam ir jāsaprot, ka mūsu nākotne ir saistīta ar Ukrainas nākotni.

“Tas, kas notiks ar Ukrainu, ietekmēs mūs visus. Tāpēc turpināsim viņus atbalstīt,” sacīja amatpersona.

Jautāts par baltiešu bažām par to, kur tiktu nosūtīti tūkstoši Krievijas karavīru, ja tiktu noslēgts miers Ukrainā, Dženzens ieteica krieviem šos karavīrus izmantot, lai atjaunotu savu valsti un padarītu savu valsti labāku saviem iedzīvotājiem.

“Krievijai ir jāatsakās no idejas par impēriju, jo tā maksā dārgi. Tā Krievijas tautai izmaksā ārkārtīgi dārgi – dzīvības, naudu, reputāciju. Koncentrējieties uz to, lai kaut ko darītu savā valstī, un atstājiet mūs pārējos mierā,” izteicās Dženzens.

Jautāts par NATO panākumiem stratēģiskajā komunikācijā, Džensens atzina, ka pret informācijas karu ir ļoti grūti aizsargāties, īpaši demokrātiskām valstīm, kas augstu vērtē vārda brīvību, preses brīvību, domu apmaiņu un diskusijas.

“Mums ir politiskās sistēmas, kurās ik pēc dažiem gadiem notiek miermīlīga varas maiņa. Šīs lietas ir patiešām svarīgas demokrātiskā sabiedrībā, taču tās ir arī pretinieku mērķi. Tieši šajā jomā Krievija uz mums izdara spiedienu,” sacīja ģenerālis, “uz to reaģējam, stiprinot savu noturību, lai spētu pretoties šiem uzbrukumiem, jo tos pilnībā novērst nav iespējams.”

Dženzens kā svarīgu faktoru minēja to, ka NATO valdībām un iestādēm ir jābūt saviem naratīviem, saviem vēstījumiem, jo nevaram vienkārši reaģēt uz to, ko saka otra puse.

“Ja kaut kas pie mums notiek pārāk lēni, tad tie ir ieguldījumi cilvēkos un spējās, kas var reāli palīdzēt valstij vai organizācijai gūt panākumus komunikāciju jomā un kognitīvajā telpā. Mēs ļoti ātri iegādājamies pretgaisa aizsardzības iekārtas un tankus. Bet esam diezgan lēni, lai pateiktu, ka mums varbūt vajag vairāk stratēģiskās komunikācijas speciālistu. Ka viņiem būtu vajadzīgi papildu datu vai mākslīgā intelekta rīki. Ka atsevišķas sistēmas varbūt būtu jāsavieno ar valdību institūcijām,” sacīja Dženzens.

“Joprojām domājam, ka varam pieņemt darbā cilvēkus, kas nav eksperti, kādu nedēļu viņus apmācīt, piešķirt pavisam mazu naudas summu un tad gaidīt, ka viņi mainīs pasauli. Tas nav reālistiski. Ja vēlamies gūt panākumus šajā jomā, mums tajā ir jāiegulda tikpat daudz līdzekļu, cik ieguldām citās jomās.”

Jautāts par ietekmes operācijām naidīgajās valstīs, ģenerālis norādīja, ka NATO tradicionāli nav iesaistījusies tādās aktivitātēs kā komunikācijas kampaņu vadīšana tādās vietās kā Krievija, taču arvien vairāk kļūst skaidrs, ka “zināmā mērā mums tomēr ir jāiesaistās”.

“Bet mēs ievērosim starptautiskās tiesības. Mēs nedarbosimies tāpat kā Krievija. Mēs nemēģināsim mainīt valdības vai radīt šķelšanos viņu sabiedrībā. Tās ir ļoti kaitīgas, neētiskas lietas. Tā vietā mums ir plašas iespējas strādāt, lai stiprinātu mūsu atturēšanas mehānismu. Piemēram, panākt, lai krievi saprastu, ka ir veltīgi domāt par uzbrukumu mums. Ka visi viņu centieni destabilizēt sabiedroto valstis nevienam nenes labumu. Darboties krievu informācijas vidē, lai viņus pārliecinātu apstāties, būtu pavisam ētiski un racionāli,” sacīja ģenerālis.

Viņaprāt, šis mērķis nav pārāk ambiciozs un pilnībā sasniedzams. Pilnībā mainīt krievu cilvēku uzskatus, viņaprāt, nav reālistiski.

“Vecākiem ir grūti ietekmēt savus bērnus. Nemaz nerunājot par kādu cilvēku no citas sabiedrības, kas tiek bombardēts ar iekšējo propagandu jau no piecu gadu vecuma. Tās ir neiespējamas lietas. Tāpēc mums būtu jākoncentrējas uz ētiskām lietām, kas ir sasniedzamas ar reālistiska apjoma darbībām,” uzskata Dženzens.