Ierobežojumi neattiecas uz iepirkumiem līdz 142 000 eiro.

Kulbergs pēc Informācijas sabiedrības padomes sēdes žurnālistiem norādīja, ka tas nenozīmē iepirkumu pārtraukšanu, bet gan pārbaudes periodu, kura laikā nozare aicināta piedāvāt risinājumus.

Par turpmāko rīcību premjers ar IKT nozares pārstāvjiem vienojies tikties atkārtoti pēc mēneša, 27. jūlijā. Viņš norādīja, ka pēdējo sešu gadu laikā šāda līmeņa sanāksmes ar nozari nav notikušas, lai gan šajā jomā būtiski pieaugušas investīcijas un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apguve.

Premjers uzsvēra, ka gan aizņemtā valsts nauda, gan ES līdzekļi jāizmanto efektīvi. Viņa ieskatā IKT investīcijām būtu jāveicina produktivitāte un jāsniedz taustāms ieguvums sabiedrībai un uzņēmējiem.

Valdības vadītājs atsaucās arī uz pēdējā laikā publiski izskanējušajām bažām par IKT projektu pārvaldību. Viņš norādīja, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos IKT pakalpojumu stundu iepirkumos iztērēti aptuveni 30 miljoni eiro, bet pērn šim mērķim izlietoti 50 miljoni eiro. Premjers pauda kritiku par praksi iepirkt darba stundas, nevis gala risinājumus, norādot uz iespējamiem caurskatāmības un efektivitātes riskiem.

Pēc premjera sniegtās informācijas, 2024. un 2025. gadā IKT projektos iztērēti 452 miljoni eiro. Turklāt 38% projektu apkalpojuši trīs uzņēmumi. Viņš rosināja izvērtēt konkurences apstākļus un biežāk apsvērt izmantot jau tirgū pieejamus risinājumus.

Tāpat premjers norādīja, ka valsts pārvaldē vairāk nekā 150 iestādēs strādā 1664 informācijas tehnoloģijas speciālisti, tomēr vienlaikus tiek izmantoti ārpakalpojumi. Nozares pārstāvji sanāksmē apliecinājuši gatavību piedāvāt priekšlikumus situācijas uzlabošanai.