Intervijā izdevumam “Politico” Mihals teica, ka Krievija joprojām noraida visus reālistiskos ceļus uz mieru. Igaunijas premjers uzsvēra, ka jebkurš diplomātisks process jāvada Kijivai

“ES nevar uzņemties starpnieka lomu šajās sarunās,” teica Mihals.

“No brīža, kad ES vai jebkura atsevišķa valsts pozicionējas kā starpniece, tā neizbēgami ierobežo savas spējas veikt tieši tos pasākumus, kas nepieciešami, lai atbalstītu Ukrainu un palielinātu spiedienu uz Krieviju,” paskaidroja Igaunijas valdības vadītājs.

“Ieteikumi, ka ir nepieciešami alternatīvi kanāli vai slepeni diplomātiskie ceļi, ir maldinoši. Mērķis paliek nemainīgs – Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam galu galā ir jāpiekrīt nosacījumiem, ko izvirzījis Volodimirs Zelenskis un Ukraina,” teica Mihala.

“Vēsture sniedz skaidru brīdinājumu par mēģinājumiem izveidot alternatīvas sarunu struktūras ar diktatoriem. Galu galā demokrātiskās valstis savā starpā apspriež piekāpšanās, kamēr diktators vienkārši izvēlas no viņam piedāvāto iespēju klāsta, izmantojot nesaskaņas un vājinot demokrātisko pasauli,” sacīja Igaunijas premjers.

“Eiropai ir jāievēro stratēģiska pacietība. Pārsteidzīga diplomātija reti kad dod ilgstošus rezultātus un biežāk noved pie sliktiem iznākumiem,” piebilda Mihals.

Jau ziņots, ka kāda ES amatpersona apstiprināja mediju ziņoto, ka pēdējās nedēļās notikuši īsi kontakti diplomātiskajā līmenī, kuru mērķis bija izveidot saziņas kanālus ar Maskavu, taču būtiskas sarunas nav notikušas.

Diplomātiskās attiecības starp Briseli un Maskavu ir iesaldētas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

ES amatpersona norādīja, ka mērķis ir būt gataviem, kad “pienāks īstais brīdis, lai aizstāvētu ES intereses”.

“Mēs runājam par īslaicīgiem kontaktiem bez būtiskas viedokļu apmaiņas un bez sarunām – diplomāti veic diplomātisko darbu. (..) Svarīgākais ir tas, ka eiropieši joprojām rīkojas saskaņoti attiecībā uz to, kā sadarboties ar Krieviju un kādai jābūt ES nostājai,” teica ES amatpersona.

Vairāki Eiropas līderi ļāva noprast, ka Košta būtu piemērots ES interešu pārstāvis.

Briselē notiekošajā ES samitā pieņemtajā kopīgajā paziņojumā teikts, ka ES līderi atbalsta diplomātiskos centienus, lai izbeigtu Krievijas karu pret Ukrainu, un uzsvēra ES gatavību pastiprināt savu apņemšanos šajā jautājumā. “Eiropai ir jāuzņemas galvenā loma turpmākajā konflikta atrisināšanā, un tā ir gatava aizstāvēt savas intereses,” sacīts paziņojumā.

ES līderi aicina “Krieviju parādīt patiesu gatavību panākt mieru, piekrist pilnīgam, beznosacījumu un tūlītējam pamieram, kā arī iesaistīties konstruktīvās sarunās, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru”.

Avoti Vācijas valdībā pēc ES līderu sarunām ceturtdienas vakarā Briselē nodēvēja šo iniciatīvu par apvainojumu, norādot, ka šis solis bijis nesaskaņots un neprofesionāls.

Citi brīdināja, ka laiks sadarbībai ar Krieviju vēl nav pienācis, bet vēl citi šo iniciatīvu novērtēja atzinīgi.

“Līdz šim mēs neesam redzējuši nekādu reālu gatavību no Putina puses sākt nopietnas sarunas,” norādīja Nīderlandes premjerministrs Robs Jetens.

“Mēs, protams, esam gatavi un atvērti atbalstīt jebkuru mēģinājumu, kas varētu tikt veikts, lai panāktu mieru un izbeigtu karu Ukrainā,” savukārt paziņoja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. Austrijas kanclers Kristiāns Štokers pauda līdzīgu nostāju: “Es vienmēr esmu teicis, ka atbalstu dialogu, komunikācijas kanālu atvēršanu, jo jebkurš miers sākas ar dialogu.”

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādīja, ka tagad nav īstais brīdis sarunām ar Krieviju, jo Maskava nav gatava piekāpties.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kas ES samitā piedalījās kā viesis, teica, ka neko daudz nezina par šo diplomātisko iniciatīvu.