Video paziņojumā, kas publicēts Polijas prezidentūras “X” kontā, Navrockis sacīja, ka atņem Zelenskim Polijas Baltā Ērgļa ordeni, kas viņam tika piešķirts pirms trim gadiem.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha nosodīja Polijas lēmumu, nosaucot to par stratēģisku kļūdu un necieņas izrādīšanu.

Sibiha pavēstīja, ka no Navrocka bezatbildīgā lēmuma iegūs tikai Maskava, piebilstot, ka atbildes reakcijā viņš atdos no Varšavas saņemto ordeni.

Ukrainas Īpašo operāciju spēku Neatkarīgais speciālo operāciju centrs “Ziemeļi”, kas pašlaik cīnās pret Krieviju, 26. maijā tika nosaukts par “UPA varoņiem”, lai “atjaunotu nacionālās armijas vēsturiskās tradīcijas”.

Zelenska lēmums izraisīja sašutumu Polijā, un to kritizēja politiķi no visa politiskā spektra.

Kamēr Ukrainas Sacelšanās armija (UPA) Ukrainā tiek godāta par tās lomu cīņā par valsts neatkarību, Polijā tā tiek saistīta ar Volīnijas slaktiņu, kas bija poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Šis jautājums ir viens no nepatīkamākajiem Ukrainas-Polijas attiecībās.

Volīnijas slaktiņš jeb Volīnijas traģēdija bija UPA veiktas etniskās tīrīšanas – poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu.

Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943. gada 11. jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA, kas iestājās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, sāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945. gadam tika noslepkavoti 60 līdz 100 tūkstoši etnisko poļu.

Atriebes uzbrukumos un tam sekojošā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu.

Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, kur toreizējais komunistiskais režīms sāka īstenot etniskās tīrīšanas, līdz 1947. gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu.