Pirms gada šādu rīcību atzina 31% autovadītāju. Lai gan kopējais rādītājs gada laikā būtiski nav mainījies, nedaudz pieaudzis riskantākais paradums – respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka ir braukuši, pārsniedzot pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, palielinājies no 5% līdz 6%.

Pētījuma dati liecina, ka alkoholu pie stūres lieto 42% vīriešu un 19% sieviešu, savukārt pirms gada šie rādītāji bija attiecīgi 41% un 20%. Virs pieļaujamās 0,5 promiļu robežas atšķirība ir vēl izteiktāka – braukšanu virs pieļaujamās robežas atzīst 10% vīriešu un 2% sieviešu.

Jaunāko autovadītāju atbildes gada laikā nav mainījušās – šogad 78% respondentu 18-29 gadu vecuma grupā norāda, ka pēc alkohola lietošanas pie stūres nav sēdušies.

Savukārt lielākā atšķirība pret pērno gadu ir 60-74 gadus veco autovadītāju atbildēs – pērn 77% norādīja, ka pēc alkohola lietošanas nav vadījuši automašīnu, bet šogad šādu atbildi snieguši vairs tikai 65%. Tajā pašā vecuma grupā no 2% līdz 6% pieaudzis to autovadītāju īpatsvars, kuri atzīst braukšanu reibuma stāvoklī, kas pārsniedz 0,5 promiles.

Arī 50-59 gadu vecuma grupā palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri atzīst braukšanu virs pieļaujamās robežas – no 7% pērn līdz 11% šogad. Pretēja tendence redzama 40-49 gadu vecuma grupā, kur to autovadītāju īpatsvars, kuri nekad nav braukuši pēc alkohola lietošanas, pieaudzis no 61% līdz 70%, bet braukšana virs 0,5 promilēm samazinājusies no 8% līdz 5%.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati par ceļu satiksmes negadījumiem apliecina, ka alkohols pie stūres joprojām rada smagas sekas. 2026. gada pirmajos piecos mēnešos šādos negadījumos bojā gājis viens cilvēks, ievainoti 68 cilvēki, no tiem deviņi – smagi. Salīdzinājumam, 2025. gada janvārī-maijā šādos negadījumos bojā gāja trīs cilvēki, ievainoti 78 cilvēki, no tiem desmit – smagi. Lai gan smagāko seku rādītāji šogad ir zemāki, negadījumu skaits šajā kategorijā pieaudzis no 242 līdz 265.

Vidzemē pēc alkohola lietošanas pie stūres nav sēdušies 62% respondentu, kas ir zemākais rādītājs starp reģioniem. Zemgalē šis īpatsvars pieaudzis no 65% līdz 78%, bet Latgalē tas ir samazinājies no 77% līdz 69%.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” tapis sadarbībā ar “Drošas braukšanas skolu” un pētījumu centru “Norstat”. Pētījumā, kas veikts 2025. gada aprīlī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Jau ziņots, ka piektdaļā smago ceļu satiksmes negadījumu kā viens no ietekmējošajiem faktoriem konstatēts alkohola reibums, liecina CSDD apkopotie dati.