Polijas prezidents Karols Navrockis ceturtdien piemiņas pasākumā Radomā, kas bija viens no protestu centriem, apbalvoja bijušos pretkomunistiskās opozīcijas aktīvistus ar valsts apbalvojumiem par viņu lomu demonstrācijās un Polijas pārejā uz demokrātiju.

Navrockis raksturoja pirms pusgadsimta notikušos notikumus kā morālo kompasu, lai veidotu “spēcīgāku un taisnīgāku Poliju”.

Viņš teica, ka šie notikumi joprojām ir svarīga mācība tautai.

“Šodien mums jāskatās uz 1976. gada jūniju kā uz vērtību kompasu, mantojumu, uz kura pamata mēs vēlamies veidot spēcīgāku, atbildīgāku un taisnīgāku Poliju,” teica prezidents.

Navrockis norādīja, ka 1976. gada jūnija mantojums uzliek mūsdienu Polijai par pienākumu cienīt strādniekus un veicināt sociālo taisnīgumu.

“Ja Polija vēlas palikt uzticīga 1976. gada jūnija garam, tai jāciena strādājošie cilvēki, jārūpējas par katru pilsoni un tā nedrīkst kļūt par valsti, kas domāta tikai elites pārstāvjiem,” viņš uzsvēra.

Protestu vilnis sākās 1976. gada 25. jūnijā, kad Polijas komunistiskā valdība paziņoja par strauju pārtikas cenu paaugstināšanu.

Desmitiem rūpnīcu sākās streiki, kuros piedalījās aptuveni 60 000 strādnieku.

Lielākās demonstrācijas notika Radomā, Varšavas priekšpilsētā Ursusā un Plockā.

Radomā ielās izgāja aptuveni 25 000 cilvēku, pieprasot valdībai atcelt cenu kāpumu.

Velti gaidījuši varasiestāžu atbildi, demonstranti iebruka valdošās komunistiskās partijas vietējā birojā un to aizdedzināja.

Kā tolaik apgalvoja Polijas valsts ziņu aģentūra PAP, notika arī plaša mēroga vandālisms un laupīšanas.

Valdība reaģēja, nosūtot uz notikuma vietu specvienības no vairākām pilsētām.

Drošības spēki izmantoja stekus, ūdens lielgabalus un asaru gāzi, lai apspiestu nemierus.

Daudzi aizturētie protestētāji tika brutāli piekauti milicijas iecirkņos un aizturēšanas centros.

Navrockis norādīja, ka šie notikumi brīdina par valdībām, kas slēpj problēmas aiz propagandas un izmanto valsts iestādes pret saviem kritiķiem.

“Valdība, kas ar propagandu apslāpē patiesību un izmanto prokurorus un tiesas, lai cīnītos pret tiem, kuri aizstāv cilvēka cieņu, agrāk vai vēlāk kritīs,” uzsvēra prezidents.

Komunistiskās varasiestādes vēlāk sarīkoja virkni tiesas prāvu pret protestētājiem.

Saskaņā ar Polijas Nacionālās atmiņas institūta datiem Radomā tika notiesāti 25 cilvēki, no kuriem vairākiem piesprieda līdz pat desmit gadiem ilgus cietumsodus.

Daudzi citi zaudēja darbu un faktiski tika iekļauti melnajā sarakstā.

Represijas mudināja opozīcijas intelektuāļus un aktīvistus organizēt atbalstu cietušajiem.

1976. gada septembrī viņi izveidoja Strādnieku aizsardzības komiteju (KOR), ko uzskata par pirmo atklāti darbojošos opozīcijas organizāciju komunistu varā esošajā valstī.

KOR palīdzēja ielikt pamatus neatkarīgajai arodbiedrībai “Solidaritāte”, kas izveidojās četrus gadus vēlāk un galu galā sekmēja komunistiskā režīma sabrukumu Polijā.