Latvijas specdienesta vērtējumā pastāv iespējamība, ka Krievija īstermiņā var īstenot hibrīduzbrukumus un provokācijas pret Baltijas valstīm, lai tādējādi palielinātu psiholoģisko spiedienu uz NATO valstīm, to amatpersonām un sabiedrībām.

Šāda spiediena mērķis ir panākt, ka, bažījoties par iespējamu eskalāciju ar Krieviju, NATO valstis samazina atbalstu Ukrainai vai ir gatavas piekāpties Krievijai Ukrainas kara un tā iespējamā diplomātiskā noregulējuma kontekstā, skaidroja SAB.

Lai potenciāli sasniegtu šos mērķus, Krievija pēdējā laikā jau pastiprinājusi psiholoģiski-informatīvās kampaņas pret Rietumvalstīm, atzina specdienestā.

SAB skatījumā ir ļoti zema iespējamība, ka šādas Krievijas provokācijas varētu būt efektīvas un piespiestu NATO mainīt tās politiku atbalstam Ukrainai.

Taču Krievijas režīmam ir raksturīgs ļoti slēgts un autokrātisks lēmumu pieņemšanas process, kurā amatpersonas saņem selektīvi atlasītu un nekritisku informāciju, kas būtiski veicina Krievijas režīma pārrēķināšanās riskus, tostarp pieņemot lēmumus par aktivitātēm pret NATO, norāda SAB.

Biroja vērtējumā ir iespējams, ka Krievijas pastiprinātais spiediens pret NATO lielā mērā saistāms ar tās pašreizējo nespēju gūt militārus panākumus karā Ukrainā, kā arī pieaugošo iekšpolitisko un ekonomisko spiedienu uz Vladimira Putina režīmu.

Neskatoties uz iespējamiem hibrīduzbrukumiem, SAB uzsver, ka Krievijas plaša mēroga konvencionālam uzbrukumam Baltijas valstīs šobrīd ir ļoti zema iespējamība.

Krievijai šobrīd nav spēju šādu uzbrukumu īstenot, jo lielākā daļa tās militāro resursu ir fokusēti uz fronti Ukrainā, norāda SAB.