Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad pirmajā pusgadā saražotas 1608 GWh elektroenerģijas, kas ir par 4,4% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, pirmajā pusgadā bija 1133 GWh, kas ir par 28,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vēja elektrostacijās šogad pirmajā pusgadā saražotas 143 610 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 25,5% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražotas 910 879 MWh elektroenerģijas, kas ir 2,9 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Tajā pašā laikā ar biomasu šogad pirmajā pusgadā saražota 141 041 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražotas 50 095 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 23,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

No visas saražotās elektroenerģijas pārvades tīklā saražotas 3361 GWh elektroenerģijas, kas ir par 27,1% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet sadales tīklā saražotas 653 941 MWh elektroenerģijas, kas ir par 15,9% vairāk.

Latvijas elektroenerģijas patēriņš šogad pirmajā pusgadā bija 3918 GWh, kas ir par 10,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt jūnijā saražotas kopumā 495 153 MWh elektroenerģijas, kas ir par 2% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā un par 10% mazāk nekā šogad maijā.

Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka jūnijā Latvijā visvairāk elektroenerģijas jeb 274 GWh saražots saules elektrostacijās, kas ir vēsturiski lielākais šo elektrostaciju saražotās enerģijas daudzums. Elektroenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar maiju samazinājās par 4% – līdz 560 GWh, vienlaikus par 8% pārsniedzot pagājušā gada jūniju. Vietējā elektroenerģijas ražošana nodrošināja 88,5% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa.

Būtisks ražošanas samazinājums jūnijā bija hidroelektrostacijās, kur saražotās elektroenerģijas apmērs salīdzinājumā ar maiju samazinājās par 30% – līdz 158 GWh. Savukārt vēja elektrostacijās ražošana samazinājās par 46% – līdz 21 GWh, bet dabasgāzes stacijās tā saruka par 43% – līdz 10 GWh. AST norāda, ka izmaiņas pārējos ražošanas veidos jūnijā Latvijā saražotās elektroenerģijas apmēru ietekmēja nebūtiski. Tādējādi kopumā saules stacijās jūnijā saražoti 55,4% no valstī saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apmēra.

LETA jau vēstīja, ka AST koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 355,824 miljoni eiro, kas ir par 37,6% vairāk nekā 2024. gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 29% – līdz 29,252 miljoniem eiro. Vienlaikus AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn pieauga par 72,7% un bija 266,008 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa palielinājās par 32,1% un bija 19,496 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbību un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.