Lai gan krāsainās fotogrāfijas tapušas dažādās valstīs, tajās atainotais pirmajā brīdī var šķist redzēts, pazīstams. Varbūt tāpēc, ka autors tās izvēlējies nevis pēc vietām, bet pēc krāsām.

“Izstāde nav kā ceļojumu piezīmes, es fotogrāfijas atlasīju pēc principa – kur krāsa strādā, jo krāsu fotogrāfija uz to balstās. Otrā izstādes daļa, kurā ir melnbaltā fotogrāfija, atkal ir citāda.

Man likās interesanti parādīt, ka šie abi stāsti var pastāvēt blakus un ka viens otru neizslēdz.”

Izstādē eksponēti darbi no vairākām U. Balgas fotogrāfiju kolekcijām, tapušām dažādos radošās darbības posmos. Melnbaltās fotografētas uz filmas, sarkanā gaismā laboratorijā kopētas uz papīra – viss darīts pašrocīgi.

“Ja krāsu fotogrāfijā esi no procesa mazliet attālināts tādā ziņā, ka sagatavo failu, aiznes meistaram un viņš tev atdod gatavu, tad melnbaltajā procesā esi klāt no paša sākuma līdz beigām. Tāpēc tajās fotogrāfijās ir pavisam cita sajūta,” autors iepazīstināja ar darbiem. 

Viņš atzina, ka fotomākslā nebūt nav apguvis visu; fotografēt varot mācīties visu mūžu. Vienmēr taču var asināt savu skatienu – iet un skatīties, līdz ierauga.

“Tehnika mainās, taču paliek sajūta. Es fotografēju nevis to, ko redzu, bet to, ko sajūtu.

Tāpēc arī steigai šajā darbā nav vietas. Dažreiz īsto kadru atrodu uzreiz, citreiz pie vienas vietas jāatgriežas vēlreiz un vēlreiz. Un gadās arī tā, ka atgriezies, taču vairs nav, ko fotografēt, – māja jau ir nojaukta.”

Mākslinieks teica, ka viņš gaida redzīgu skatītāju. Ne tādu, kurš vienkārši redz, bet tādu, kurš ir gatavs ieskatīties:

“Ja izstādē ienāks pārnestā nozīmē akls cilvēks, viņš neko neredzēs un aizies prom tāds pats, kāds atnācis.”

Fotogrāfiju izstādes Aizputes novadpētniecības muzejā nav retums, jo iestāde sadarbojas ar Kurzemes fotostudijām, tomēr tās vairs nerīko tik bieži kā agrāk, pastāstīja muzeja vadītāja Jolanta Berga.

“Tomēr tradīcija nav zudusi, šādas izstādes gadā iekārtojam reizi vai divas, ļaujot apmeklētājiem iepazīt dažādu autoru rokrakstus un salīdzināt atšķirīgus skatījumus.”

Ar U. Balgu sadarbība aizsākusies agrāk, viņam Aizputē jau bijušas personālizstādes, pēdējā – “Kalendāra piezīmes”, kas tapa kopā ar gleznotāju Andri Biezbārdi.

Muzejā viesojies arī viņa vadītais Talsu fotoklubs, ko Jolanta Berga raksturo kā ļoti darbīgu un radošu; viņiem muzeja izstāžu zāle esot par mazu.

Izstādes noskaņa ir īpaši mierīga un pārdomāta. To palīdzējis radīt muzeja pētnieks Andris Vasiļevskis, kas veidojis ekspozīciju. Tā apskatāma līdz 31. augustam.

Uzziņai

Uldis Balga

• Dzimis 1953. gadā.
• Fotomākslinieks, uguns skulptūru meistars.
• Talsu Krūmu mākslas grupas dalībnieks, Talsu fotokluba vadītājs, Latvijas Profesionālo fotogrāfu asociācijas biedrs.
• Ikdienā strādā par optiķi.

Avots: Talsu Galvenā bibliotēka