62 no 120 Kneseta deputātiem atbalstīja valdošās koalīcijas iesniegto priekšlikumu par parlamenta atlaišanu. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu cer uz uzvaru šajās vēlēšanās, lai gan viņa popularitāte ir sarukusi.

Netanjahu valdība pēdējās dienās panākusi vairāku pretrunīgi vērtētu likumprojektu pieņemšanu ar mērķi nostiprināt savas pozīcijas un izpatikt ultraortodoksālajiem koalīcijas partneriem.

Valdošā koalīcija parlamenta pēdējā sēdē pieņēma virkni likumprojektu, tostarp likumprojektus, kas samazina ģenerālprokurora pilnvaras, aptur to cilvēku aizturēšanu, kas izvairās no karaklausības, un paplašina valdības kontroli pār medijiem.

Līdz ar likumprojektu, kas deva zaļo gaismu parlamenta atlaišanai, parlaments apstiprināja arī finansējuma palielināšanu politiskajām partijām.

Neraugoties uz balsojumu par parlamenta atlaišanu, Kneseta juridiskais padomnieks Sagits Afiks norādīja, ka parlaments var turpināt darbu vēl aptuveni desmit dienas, jo likums, kas apstiprina vēlēšanu datumu, tika nosūtīts atpakaļ komitejai pēc tam, kad parlamentā nonāca strupceļā. Tomēr šīs nesaskaņas nekavēs parlamenta pilnvaru termiņa noslēgšanu.

Parlamenta spīkers Amirs Ohana noslēdza parlamenta sēdi, kas ilga visu nakti, atgādinot par Izraēlas pārbaudījumiem šajā likumdošanas termiņā.

“Šo sesiju raksturoja visdažādākie protesti – tā sakrita ar smagāko un ilgāko karu valsts vēsturē,” norādīja Ohana.

Runājot par gaidāmajām vēlēšanām, viņš teica, ka Izraēla “virzās uz ideju cīņu, kurai pēc būtības raksturīgas arvien asākas pozīcijas.”

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa izraēliešu vēlas, lai Netanjahu atkāptos no amata. Daudzi viņu vaino drošības nepilnībās, kas atklājās pēc palestīniešu teroristu grupējuma “Hamās” uzbrukuma Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī.

Netanjahu galvenais konkurents cīņā par premjerministra krēslu, pēc visa spriežot, būs atvaļinātais ģenerālis Gadi Eizenkots.