Pēc “airBaltic” sniegtās informācijas, kompensācija pasažierim faktiski tikusi izmaksāta laikus, taču kļūdas dēļ šī informācija nenonāca līdz TTJA, vēsta portāls.

Igaunijas “Delfi” iepriekš ziņoja, ka TTJA 13. jūlijā bija iekļāvusi “airBaltic” Igaunijas struktūrvienību melnajā sarakstā, kurā iekļauti uzņēmumi, kas nav izpildījuši Patērētāju strīdu komisijas lēmumus. Nākamajā dienā pēc publikācijas “airBaltic” apstiprināja, ka aviokompānija ir svītrota no saraksta.

“Pēc apstākļu noskaidrošanas ar TTJA kļuva skaidrs, ka maksājums bija veikts noteiktajā termiņā, taču administratīvas kļūdas dēļ šī informācija nebija (..) nonākusi līdz [TTJA],” paskaidroja lidsabiedrībā.

“airBaltic” norādīja, ka problēma nebija kompensācijas nemaksāšana, bet gan tas, ka informācija par maksājumu nebija nonākusi līdz uzraudzības iestādei.

Iepriekš vēstīts, ka strīda iemesls bija kompensācija par bagāžas kavēšanos. Trīs cilvēkiem, kuri ceļoja kopā no Tenerifes uz Tallinu, čemodāns, kas bija jānogādā galamērķī 1. janvārī, tika nogādāts Tallinā tikai 3. janvārī. Tā kā ceļotājiem nepieciešamās lietas – apģērbs un tualetes piederumi – atradās bagāžā, viņi iegādājās jaunas lietas un pasažieris, kurš bija pircis biļetes, čekus iesniedza “airBaltic”, pieprasot kompensāciju 1540 eiro apmērā.

“airBaltic” prasību noraidīja, atsaucoties uz savā tīmekļa vietnē publicētajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem bagāžas kavēšanās gadījumā atlīdzība par nepieciešamajiem pirkumiem ir ierobežota līdz 10 eiro vienam pasažierim dienā ne ilgāk kā četras dienas. Pamatojoties uz šo aprēķinu, aviokompānijas atbildība būtu ierobežojama līdz 120 eiro. Turklāt “airBaltic” norādīja, ka ne visi pirkumi, par kuriem tika pieprasīta kompensācija, bija pamatoti vai nepieciešami.

Patērētāju strīdu komisija nepiekrita aviokompānijas noteiktajam 10 eiro ierobežojumam. Tā norādīja, ka starptautisko gaisa transportu reglamentē Monreālas konvencija, saskaņā ar kuru pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies bagāžas kavēšanās dēļ, ja vien tas nevar pierādīt, ka ir veicis visus saprātīgos pasākumus, lai izvairītos no šiem zaudējumiem. “airBaltic” šādus pierādījumus komisijai nesniedza, vēsta Igaunijas “Delfi”.

Tomēr komisija neatzina prasību par pilnībā pamatotu. Izšķirošais faktors bija tas, ka pasažieri netika atstāti ārzemēs bez bagāžas, bet atgriezās mājās Igaunijā, kur viņiem bija apģērbs un nepieciešamās lietas. Tas neizslēdz zaudējumu atlīdzību, taču ietekmē to, kā tiek novērtēts, kuri pirkumi bija absolūti nepieciešami.

Komisijas ieskatā bija pamatoti pieprasīt kompensāciju 214 eiro apmērā par vairākiem apģērba gabaliem un zobu sukām, taču komisija neuzskatīja, ka būtu jākompensē skaistumkopšanas produktu vērtība.

“airBaltic” Igaunijas struktūrvienība tika iekļauta TTJA melnajā sarakstā 13. jūlijā.

Atbilstoši noteikumiem uzņēmums paliek melnajā sarakstā, kamēr nav izpildījis Patērētāju strīdu komisijas lēmumu, bet ne ilgāk kā vienu gadu.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, Vācijas nacionālajai aviokompānijai “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet citiem – 0,01% akciju. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.