Garo zāli pie “Cīrulīša” sola nopļaut
Garāmgājēju uzmanību piesaistījusi bijušās pirmsskolas izglītības iestādes “Cīrulītis” apkārtne, kur zāle vietām izaugusi tik gara, ka teritorija izskatās nekopta. Kas šobrīd par šo vietu atbild un kad to plānots sakopt, jautā lasītāji.
Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Liepājas Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Gints Ločmelis skaidro, ka fotogrāfijā redzamais zemesgabals ir Klāva Ukstiņa ielā 30, un tas nepiederot pašvaldībai.
Ar 2024. gada 3. oktobra nodošanas un pieņemšanas aktu īpašums nodots valsts SIA “Šampētera nams” Labklājības ministrijas personā.
Tas paredzēts ģimeniskai videi pietuvināta sociālā pakalpojuma infrastruktūras izveidei.
Savukārt bijušās pirmsskolas izglītības iestādes ēka Ezera ielā 53/55 kopā ar pieguļošo teritoriju no jūlija nodota nomā biedrībai “Dižvanagi”.
Izglītības pārvaldē informē, ka “Cīrulīša” audzēkņi un pedagogi ir pārcēlušies uz pagaidu mājām – Rietumkrasta vidusskolu. Šeit uzturēsies tik ilgi, līdz Liepājas Līvupes pamatskolas – attīstības centram Klaipēdas ielā uzcels piebūvi.
Biedrības “Dižvanagi” vadītāja Ilze Durņeva laikrakstam apstiprina, ka no 1. jūlija nomā bijušā “Cīrulīša” telpas Ezera ielā un pakāpeniski uz turieni pārcelsies no līdzšinējām telpām Kūrmājas prospektā.
“Faktiski to, ko līdz šim īstenojām Kūrmājas prospektā, darīsim jaunajā adresē,”
viņa sacīja.
Viens pakalpojums, “Atelpas brīdis”, Ezera ielā jau tiekot nodrošināts.
Līdz gada beigām Kūrmājas prospektā vēl jāpabeidz viens Eiropas Savienības fondu projekts, tāpēc līgums ar RTU pagaidām pagarināts. Vienlaikus biedrība neplāno pārcelšanos vilkt garumā, jo darbs divās vietās ir finansiāli neizdevīgs.
I. Durņeva priecājas, ka telpas Ezera ielā biedrībai ir piemērotas, te esot klusi, mierīgi, turklāt šī ēka arī līdz šim uzņēmusi bērnus ar īpašām vajadzībām.
“Daudzi vecāki tā arī saka, ka mans bērns šeit ir gājis bērnudārzā,”
stāsta I. Durņeva.
Vienlaikus ēkā būšot nepieciešams remonts, lai telpas pielāgotu biedrības vajadzībām.
Runājot par garo zāli, biedrības vadītāja skaidro, ka teritorija vizuāli izskatās kā viena kopīga. Par to mudina domāt arī šeit uzstādītās konstrukcijas rotaļām – šūpoles u.c., turklāt bērni šeit dažkārt “ieskrien” pavadīt brīvo laiku.
Tomēr šis zemes gabals, kas redzams no Klāva Ukstiņa ielas, esot valsts pārziņā.
I. Durņeva dzirdējusi, ka tur varētu tapt ar sociālo pakalpojumu saistīta infrastruktūra, iespējams, pusceļa māja, taču konkrēti par šiem plāniem biedrībai ziņu neesot.
Biedrība savu nomāto teritorijas daļu sakops tuvākās dienas.
Nebūtu jau grūti nopļaut arī aizaugušo pusi, teic I. Durņeva. “Bet vai drīkstu iet valsts īpašumā un kaut ko darīt?” Biedrība vēl izzinot, kur “drīkst kāju likt un kur nedrīkst”.
G. Ločmelis solīja, ka sazināsies arī ar Klāva Ukstiņa ielas 30 īpašnieku, lai atgādinātu par zāles pļaušanu.