“Progresīvie” un Ābrama prasa Augulim skaidrot Dabas atjaunošanas regulas riskus
Opozīcijas partija “Progresīvie” un pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama aicina zemkopības ministru Uldi Auguli (ZZS) sniegt skaidrojumus par Eiropas Dabas atjaunošanas regulas neievērošanas riskiem meža nozarē, par ko ir atbildīga Zemkopības ministrija (ZM).
LETA
Kā skaidrots deputātu pieprasījumā, šā gada 2. jūnijā publiskā aģentūra “Meža pētīšanas stacija” rīkoja valsts zinātniskās izpētes mežu cirsmu izsoli 13 lotēs Auces, Jelgavas, Rucavas un Sķēdes mežu novados.
Nekustamajā īpašumā Rucavas pagastā vairākos no kailcirtei paredzētajiem nogabaliem konstatēti Eiropas Savienības (ES) prioritārie biotopi izcilā vai labā kvalitātē, kā arī divu īpaši aizsargājamo sugu atradnes.
Rucavas un Šķēdes mežos papildus reģistrēti arī jūras ērgļa, melnā stārķa un zivjērgļa mikroliegumi.
Deputāti informē, ka 19. jūnijā “Progresīvo” deputāte Jana Simanovska iesniegusi Valsts meža dienestam lūgumu nekavējoties apturēt izsniegto ciršanas apliecinājumu darbību, tai skaitā to pamatojot ar regulas prasībām.
Valsts meža dienesta atbildē Simanovskai skaidrots, ka ciršanas apliecinājumi izsniegti tiesiski, jo to izsniegšanas brīdī attiecīgajās teritorijās nebija noteikts mikroliegums, kā arī datubāzē “Ozols” reģistrēta aizsargājamā vērtība pati par sevi neradot tiesisku pamatu ierobežot īpašnieka tiesības cirst mežu.
Arī “Meža pētīšanas stacijas” atbildē ciršanas aizliegums netika uzskatīts par pamatotu.
Deputātu pieprasījumā zemkopības ministram arī izcelts, ka 2020. gada 10. septembrī Zemkopības ministrija vēstulē, kas adresēta Valsts meža dienestam un AS “Latvijas valsts meži”, skaidroja, ka “Valsts meža dienestam, saņemot iesniegumu par koku ciršanu galvenajā cirtē, nav jāpārbauda, vai mežaudze ir atzīta par ES nozīmes biotopu un reģistrēta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols,” jo reģistrācija sistēmā pati ar sevi nerada teritorijai aizsardzības nozīmi”.
Pieprasījuma autori uzskata, ka, lai arī vēstule sūtīta četrus gadus pirms attiecīgās Eiropas regulas pieņemšanas, ar to tika iedibināta institucionāla prakse – ciršanas apliecinājumu izsniegšana bez mežaudzes statusa pārbaudes datubāzē “Ozols” vai Meža valsts reģistrā attiecībā uz ES nozīmes biotopiem.
“Rezultātā, kā redzams Rucavas gadījumā, vēstulē sniegtās skaidrošanas piemērošana noved pie situācijas, kad ciršanas apliecinājumi tiek izsniegti un cirsmas tiek iekļautas izsolēs mežaudzēs ar apstiprinātiem prioritārajiem biotopiem, neveicot nekādu regulā prasīto nedeteoriācijas izvērtējumu,” sacīts deputātu pieprasījumā.
Deputāti uzskata, ka ZM iedibinātā prakse vairs neesot atbilstoša un ministrijai bija jāpievēršas regulas ievērošanai.
Deputāti uzskata, ka ZM iedibinātā prakse vairs neesot atbilstoša un ministrijai bija jāpievēršas regulas ievērošanai.
Augulim deputātu pieprasījumā tiek jautāts, vai kopš regulas stāšanās spēkā ZM ir pārskatījusi vai atcēlusi 2020. gada vēstulē skaidroto, ka Valsts meža dienestam, izsniedzot ciršanas apliecinājumus, nav jāpārbauda mežaudzes reģistrācija datubāzē “Ozols”?
Ja nē, kādēļ un vai ZM plāno to darīt?
Tāpat tiek vaicāts, vai ZM ir sniegusi Valsts meža dienestam, “Meža pētīšanas stacijai”, kā arī citām meža pārvaldības jomā kompetentajām institūcijām jaunas vadlīnijas, rīkojumu vai skaidrojumu par pienākumu pirms ciršanas apliecinājumu izsniegšanas un pirms cirsmu iekļaušanas izsolēs pārbaudīt datus datubāzē “Ozols” un Meža valsts reģistrā?
Kopumā pieprasījumā saistībā ar minēto regulu Augulim uzdoti seši jautājumi.