Aptaujā 28% respondentu kā vienu no galvenajiem vasaras riskiem minējuši satiksmes negadījumus izbraucienu laikā, tikpat daudz – bērnu vai citu ģimenes locekļu iespēju satraumēties, bet 25% bažījas par neparedzētiem ārstēšanās izdevumiem pēc negadījuma.

Savukārt 29% norādījuši, ka vasarā jūtas mierīgi.

Mājokļa vai īpašuma bojājumus dabas stihiju dēļ kā vienu no galvenajiem sezonas riskiem minējuši 20% respondentu, savukārt 4% pauduši uzskatu, ka viņu mājoklim šovasar pastāv augsts šādu bojājumu risks.

Lielākā daļa jeb 65% šo risku vērtē kā zemu.

Bankā norāda, ka jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk nekā citi uztraucas par satiksmes negadījumiem vasaras izbraucienu laikā.

Savukārt 25-44 gadus veciem iedzīvotājiem, kuri biežāk audzina bērnus un aktīvi pavada brīvo laiku kopā ar ģimeni, aktuālākas ir bērnu un citu ģimenes locekļu traumas, kā arī iespējamās negadījumu finansiālās sekas.

Pēc 55 gadu vecuma satraukums par lielāko daļu sezonālo risku pakāpeniski samazinās.

Uz jautājumu, uz ko iedzīvotāji paļautos, ja šovasar notiktu nopietnāks negadījums, kas prasītu papildu izdevumus, 38% norādījuši savus uzkrājumus.

Uz apdrošināšanas aizsardzību paļautos 20%, uz ģimenes vai tuvinieku atbalstu – 15%, papildu izdevumus no ikmēneša ienākumiem censtos segt 11% respondentu, bet 12% nezina, kā šādā situācijā rīkotos.

Savukārt aizņēmumu kā galveno risinājumu izvēlētos 4%.

Bankā arī min, ka iedzīvotāju gatavība neparedzētām situācijām atšķiras.

Pēdējā gada laikā 40% respondentu izveidojuši finanšu drošības spilvenu, 28% pārskatījuši vai iegādājušies veselības apdrošināšanu, bet 27% – nekustamā īpašuma apdrošināšanu.

Kustamā īpašuma apdrošināšanu iegādājušies vai pārskatījuši 16%, bet dzīvības apdrošināšanu – 14% aptaujāto.

Tikpat daudz iedzīvotāju norādījuši, ka sākuši pievērst lielāku uzmanību ģimenes drošībai ikdienā vai brīvā laika aktivitātēs.

Tomēr ceturtā daļa jeb 25% pēdējā gada laikā nav veikuši nevienu no aptaujā minētajām darbībām, lai labāk sagatavotos neparedzētām situācijām.

“Swedbank” Apdrošināšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš pauž, ka bankas izmaksāto atlīdzību statistika rāda, ka traumas nav reti izņēmuma gadījumi – tās notiek regulāri un visbiežāk pavisam ikdienišķās situācijās.

Vienlaikus atlīdzību apmērs apliecina, ka ārstēšanās un atveseļošanās izmaksas var būt ļoti atšķirīgas.

Kalniņš skaidro, ka vidējā atlīdzība par sadzīves traumām pērn bija 437 eiro, bet smagākajos gadījumos tā pārsniedza 6600 eiro.

Pērn “Swedbank” apdrošināšana Latvijā atlīdzībās par traumām klientiem izmaksāja vairāk nekā 565 000 eiro.

Visbiežāk jeb 78% gadījumu cilvēki traumas guvuši sadzīvē, seko sporta traumas (11%), darba traumas (5%), ceļu satiksmes negadījumi (4%) un trešo personu prettiesiska rīcība (2%).

Visbiežāk sadzīves traumas rodas ikdienišķās situācijās – paklūpot uz kāpnēm, paslīdot vannasistabā vai gūstot traumas mājas un dārza darbos.

“Latvijas iedzīvotāju bažu monitoringa” mērījumu, pēc “Swedbank” apdrošināšanas pasūtījuma, īsteno pētījumu centrs SKDS.

Pētījums veikts 2026. gada jūnijā un jūlijā, aptaujājot 1005 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un reģionos.

Monitorings turpmāk tiks veikts reizi ceturksnī, lai analizētu sabiedrības noskaņojumu, aktuālās bažas un attieksmi pret dažādiem ikdienas un sezonāliem riskiem.

Jau ziņots, ka “Swedbank” peļņa Latvijā pagājušajā gadā bija 152 miljoni eiro.

Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.

“Swedbank” piedāvā apdrošināšanas pakalpojumus, kurus nodrošina “Swedbank P&C Insurance” un “Swedbank Life Insurance”.