Viņš atzīmēja, ka Latvijā darbinieka darbnespējas gadījumā darba devējs sedz astoņas dienas, kamēr Lietuvā – divas dienas un Igaunijā – piecas dienas.

Līdz ar to ar darbnespēju saistītās izmaksas Latvijā sadārdzina kopējās darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar Latvijas kaimiņvalstīm.

“Izrietoši esošais darbnespējas lapu režīms negatīvi ietekmē uzņēmumu atalgojuma fonda attīstību un nākotnes plānošanu. Nekvalitatīva un savā būtībā nepieejama valsts veselības aprūpes sistēma spiež darba devējus iegādāties veselības apdrošināšanas polises, kas uzņēmējiem rada vēl papildu izmaksas,” viņš minēja.

Zvirbulis norādīja, ka LTRK ieskatā ir vairākas sistēmiskas nepilnības, kas ir jāsakārto, jo esošais režīms veicina un apbalvo negodprātīgu rīcību.

Vienlaikus trūkst statistikas, lai veidotu pēc iespējas kvalitatīvāku politiku.

Viņš uzsvēra, ka nepietiekami diskutēts par to, ka tie, kas sistēmu izmanto negodprātīgi, rada lielāku slodzi un izdegšanu tiem darbiniekiem, kuri godprātīgi pilda pienākumus.

“Diemžēl, valsts aizvien nav ieinteresēta jautājuma sakārtošanā, jo lielāko daļu apmaksā darba devējs, nevis valsts speciālais budžets,” pauda Zvirbulis.

Tāpat LTRK pārstāvis minēja, ka Latvijā ir nepieciešams izlīdzināt esošo režīmu tuvējā reģiona līmenī, proti, ir jāsamazina darba devēja apmaksāto dienu skaits un procentuālais īpatsvars.

Viņš norādīja, ka ir arī jāpiešķir lielākas pilnvaras Veselības inspekcijai un jānosaka slimošanas vieta un režīms.

Valstij ir jāuzņemas lielāka loma par veselības aprūpes sistēmu, tostarp finansiālā ziņā, kā arī jāparedz lielāka individuālā atbildība ārstam un darbiniekiem, lai mazinātu negodprātīgu sistēmas izmantošanu.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Alise Nicmane-Aišpure iepriekš Latvijas Radio norādīja, ka rosina apsvērt daļējas darbnespējas lapas ieviešanu, kas ļautu cilvēkam atveseļošanās laikā pakāpeniski atsākt strādāt.

Pašreizējais regulējums neparedz daļējas darbnespējas noteikšanu – saņemot slimības pabalstu, cilvēks nedrīkst strādāt un gūt darba ienākumus. Nicmanes-Aišpures ieskatā pašreizējā kārtība nav pilnvērtīga, īpaši ilgstošas slimošanas gadījumos.

Pakāpeniski atgūstot darbspējas, cilvēks varētu strādāt nepilnā apjomā, bet pārējā laikā turpināt ārstēšanos un rehabilitāciju. Par paveikto darbu maksātu darba devējs, savukārt par laiku, kurā cilvēks vēl nav darbspējīgs, viņš saņemtu slimības pabalstu.

LĢĀA vadītāja novērojusi, ka cilvēki nereti darbā atgriežas pārāk ātri, jo nevar atļauties ilgstoši nestrādāt vai baidās zaudēt darbu. Tādējādi viņi neļauj sev pilnībā atveseļoties, kas ilgtermiņā var kaitēt veselībai.

Tas īpaši varētu attiekties uz pacientiem ar traumām un onkoloģijas pacientiem.

Asociācijas vadītājas vērtējumā daļējas darbnespējas lapas ieviešana ļautu cilvēkam saglabāt saikni ar darbavietu un pakāpeniski atgriezties darba tirgū. Ieguvēja būtu arī valsts, jo tai samazinātos izdevumi slimības pabalstiem.

LTRK ir apvienojušies vairāk nekā 8000 biedru – visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.