Valdība otrdien apstiprināja ĀM sadarbībā ar Zemkopības, Finanšu un Ekonomikas ministriju sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par turpmāko darbu saistībā ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem tarifu paaugstināšanai un sankciju paplašināšanai attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju.

Nacionālajā pozīcijā uzsvērts, ka arī turpmāk jāvājina Krievija un Baltkrievija globāli, reģionāli un nacionālajā līmenī, izdarot maksimālu spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku un līdzagresoru Baltkrieviju.

Latvijas ieskatā tas ir vienīgais ceļš, kā mazināt Krievijas spēju finansēt karu un tuvināt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā.

Latvija uzskata, ka ir jāturpina darbs nākamo sankciju kārtu savlaicīgā apstiprināšanā un ārpuskārtas sankciju noteikšanā, lai saglabātu konsekventu spiedienu uz Krieviju.

Šajā procesā Latvija apņēmusies papildu analizēt un aicināt ietvert sankcijās arī tās preču grupas, kam var būt būtiska ietekme uz Krievijas naratīvu un informatīvās ietekmes izplatīšanu.

Līdztekus ES līmeņa sankciju spiedienam uz Krieviju un Baltkrieviju Latvija ir noteikusi vairākus nacionālā līmeņa ierobežojumus – lauksaimniecības un lopkopības produktu importa aizliegums ir spēkā kopš 2024. gada.

ĀM skaidro, ka šogad nacionālie importa ierobežojumi ir papildināti ar atsevišķu rūpniecības preču importa aizliegumu, kā arī tiek izstrādāts pārtikas produktu importa aizliegums.

Vienlaikus, lai nodrošinātu to lielāku ietekmi, Latvija turpinās darbu līdzīgu sankciju noteikšanā ES līmenī.

Nacionālajā pozīcijā ir ietverti jautājumi par paveikto tirdzniecības ierobežošanā ar Krieviju un Baltkrieviju, turpmākajām darbībām tarifu paaugstināšanai un sankciju paplašināšanai visai tirdzniecībai ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ES līmeņa Krievijas un Baltkrievijas preču importa aizlieguma noteikšanas iespēju izvērtējums.

Tāpat nacionālajā pozīcijā ietverts novērtējums par Krievijas un Baltkrievijas preču importa aizlieguma ekonomisko ietekmi uz uzņēmumiem un patērētājiem.

ĀM atzīmē, ka Latvija ir samazinājusi ekonomiskās saites ar agresorvalstīm.

Kopš 2022. gada importa vērtība ir samazinājusies par 91% – no 2,129 miljardiem eiro 2022. gadā līdz 193 miljoniem eiro 2025. gadā.