Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena jūlijā samazinājās par 19% – līdz 75,63 eiro par MWh, savukārt Igaunijā elektroenerģijas vidējā cena samazinājās par 32% – līdz 43,93 eiro par MWh, salīdzinot ar jūniju.

Elektroenerģijas cenas jūlijā lielākajā daļā “Nord Pool” tirdzniecības zonu ievērojami samazinājās, tostarp Baltijas valstīs. Vairākās cenu zonās tika sasniegta šī gada zemākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena, piemēram, Somijā un Igaunijā. Arī “Nord Pool” sistēmas cena noslīdēja līdz gada zemākajam līmenim, samazinoties par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedzot 51,26 eiro par MWh.

Jūlijā 15 minūšu tirdzniecības intervālos elektroenerģijas cenas Baltijas tirgū svārstījās no -0,02 eiro par MWh līdz 256,57 eiro par MWh.

Elektroenerģijas cenu samazinājumu Baltijas valstīs jūlijā galvenokārt veicināja augstāka vēja elektrostaciju (VES) izstrāde Ziemeļvalstīs un īpaši Baltijā. Papildu lejupvērstu ietekmi radīja atomelektrostaciju (AES) pieejamības uzlabošanās Ziemeļvalstīs, kas kopā ar straujo elektroenerģijas cenu kritumu Somijā veicināja importa pieaugumu uz Baltiju caur “EstLink” starpsavienojumiem, palielinot lētākas elektroenerģijas piedāvājumu reģionā. Šie faktori kompensēja gan elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Baltijā, gan zemāku saules elektrostaciju (SES) un hidroelektrostaciju (HES) izstrādi.

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm jūlijā pieauga par 7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Baltijas elektroenerģijas importa struktūrā turpināja pieaugt Somijas-Igaunijas starpsavienojumu nozīme, elektroenerģijas plūsmai caur “EstLink-1” un “EstLink-2” palielinoties trešo mēnesi pēc kārtas. Jūlijā imports no Somijas pieauga par 19% līdz 552 gigavatstundām (GWh). Importa apjoma kāpumu veicināja straujš elektroenerģijas cenu kritums Somijā, kur jūlijā mēneša vidējā cena bija 15,37 eiro par MWh, kamēr Baltijā tā vidēji sasniedza 64,76 eiro par MWh.

Savukārt imports no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu caur “NordBalt” starpsavienojumu samazinājās par 18% līdz 159 GWh, ko Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības zonā noteica cenu līmenis, kas bija augstāks nekā Lietuvā. Arī elektroenerģijas plūsma no Polijas uz Lietuvu pa “LitPol” starpsavienojumu samazinājās par 18% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedza 26 GWh.

Aizvadītajā mēnesī VES izstrāde Ziemeļvalstīs pieauga par 7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedza 6119 GWh. Baltijas valstīs pieaugums bija ievērojami straujāks, vēja izstrāde palielinājās par 52% līdz 503 GWh. Arī SES izstrāde Ziemeļvalstīs jūlijā pieauga par 2% līdz 1619 GWh, taču Baltijā tā samazinājās par 16% līdz 739 GWh.

Pozitīvu ietekmi uz Ziemeļvalstu kopējo elektroenerģijas izstrādi atstāja arī augstāka AES pieejamība, kas jūlijā pieauga līdz 69%, par 12 procentpunktiem pārsniedzot iepriekšējā mēneša līmeni un noslēdzoties sezonāliem apkopes darbiem. Zviedrijā kodolenerģijas izstrāde pieauga par 42%, ko būtiski ietekmēja “Oskarshamn-3” reaktora atgriešanās darbā jūlija pirmajā pusē pēc ieilgušās plānotās apkopes, savukārt Somijā kodolenerģijas izstrāde palielinājās par 13%.

Jūlijā kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs sasniedza 2057 GWh, kas ir par 4% vairāk nekā jūnijā un par 3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Latvijā patēriņš pieauga līdz 545 GWh jeb par 6%, salīdzinot ar jūniju, un par 7%, salīdzinot ar 2025. gada jūliju. Lietuvā patēriņš bija 972 GWh, palielinoties par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un par 6% salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Savukārt Igaunijā patēriņš bija 540 GWh jeb par 4% vairāk nekā jūnijā, bet par 7% mazāk nekā pirms gada.

Baltijas valstu elektroenerģijas izstrāde jūlijā saglabājās tuvu iepriekšējā mēneša līmenim, samazinoties par mazāk nekā 1% līdz 1628 GWh. Vienlaikus izstrādes apjoms bija par 22% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Latvijā ģenerācija saruka līdz 389 GWh, kas ir par 13% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 5% mazāk nekā pērn. Tikmēr Lietuvā ražošana pieauga par 6% līdz 915 GWh un bija par 44% augstāka nekā pirms gada. Igaunijā elektroenerģijas izstrāde sasniedza 324 GWh, samazinoties par 2% mēneša griezumā, bet pieaugot par 11% gada griezumā.

Jūlijā Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība bija 79%. Latvijā šis īpatsvars bija 71%, Lietuvā 94%, bet Igaunijā 60%.

Jūlijā ūdens pietece Daugavā pārsvarā svārstījās 200-300 kubikmetru sekundē diapazonā, taču mēneša ceturtajā nedēļā tā palielinājās virs 300 kubikmetriem sekundē, 23. jūlijā sasniedzot mēneša augstāko līmeni 351 kubikmetri sekundē. Savukārt mēneša noslēdzošajās dienās pietece pakāpeniski samazinājās līdz 207 kubikmetriem sekundē, kas bija zemākais rādītājs mēneša laikā. Rezultātā vidējā ūdens pietece Daugavā jūlijā bija 258 kubikmetri sekundē, kas ir par 29% mazāk nekā jūnijā, bet par 5% virs ilggadējā šī perioda vidējā rādītāja 245 kubikmetriem sekundē.

Nedaudz augstāku pieteci par ilggadējo normu sekmēja ievērojami lielāks nokrišņu daudzums Latvijā, kas pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem jūlijā bija par 63% virs mēneša normas. Tomēr nokrišņi mēneša garumā lielākoties koncentrējās Kurzemē un Latvijas centrālajā daļā, tādēļ to ietekme uz Daugavas pieteci bija ļoti ierobežota.

Elektroenerģijas izstrāde jūlijā “Latvenergo” stacijās samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kopumā saražojot 180 GWh, ieskaitot VES un SES izstrādi. Lielāko daļu ģenerācijas joprojām nodrošināja HES, kurās tika saražotas 112 GWh elektroenerģijas. Zemākas Daugavas ūdens pieteces ietekmē izstrāde samazinājās par 27% salīdzinājumā ar jūniju.

Termoelektrostaciju izstrāde bija minimāla – 0,66 GWh, jo TEC ražošana tirgū nebija pieprasīta. Tikmēr VES izstrāde pieauga līdz 22 GWh, kas ir par 66% vairāk nekā jūnijā. Savukārt SES saražotais elektroenerģijas apjoms samazinājās par 23% un jūlijā sasniedza 45 GWh.

Jūlijā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (“Nordic Futures”) cena pieauga par 32% līdz 62,02 eiro par MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena palielinājās par 7% un sasniedza 51,46 eiro par MWh. Cenu kāpumu veicināja konflikta atjaunošanās Tuvajos Austrumos, kas ievērojami ierobežoja energoresursu plūsmas caur Hormuza šaurumu un no jauna pastiprināja nenoteiktību par turpmāko piegāžu drošību, izraisot strauju energoresursu cenu kāpumu.

Papildu atbalstu elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu kāpumam sniedza zemā Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība, hidrobilances rādītājam esot 20,7 teravatstundas (TWh) zem ilgtermiņa normas, tādējādi ierobežojot hidroelektrostaciju izstrādes potenciālu.