Mājas renovācija notika 2022. – 2023. gadā. Projekta autors: SIA ”Balts un Melns”, galvenais būvuzņēmējs: SIA ”MK Būvniecība”.

Pats galvenais izaicinājums bija lēmuma pieņemšana,

stāsta tās apsaimniekotāja, SIA ”Labi nami” vadītājs Mārtiņš Pastors.

”Nosiltināta fasāde, pamati, pagrabs un bēniņi un ierīkota horizontālā apkures sistēma ar individuālajiem siltuma uzskaites mēraparātiem, pilnībā atjaunots jumts,” viņš norāda. ”Māja ir ieguvusi otro elpu.”

Galvenais ieguvums – mājas iedzīvotāji par siltumu maksā krietni mazāk. Pirms renovācijas apkures izmaksas par kvadrātmetru bija 44 centi, bet tagad kopā ar kredīta maksājumu un pārvaldīšanas izdevumiem tie ir 1,30 eiro, t. i., siltumenerģijas maksas ietaupījums kopumā ir 48 procenti.

Lielākās bažas bijušas par to, ka iemetīsies pelējums, ka kaimiņš nekurinās, tāpēc es maksāšu par viņu.

”Taču manā pieredzē nav tādas mājas vai dzīvokļa īpašnieka, kurš pēc renovācijas teiktu – mums nevajadzēja pieņemt šo lēmumu,” saka apsaimniekotājs.

”Es dzīvoju pašā augšā, stūrī, un man ir mitrums dzīvoklī. Ir sliktāk,” portālam atzīst mājas iedzīvotāja Inta.

Viņa teic, ka siltāk gan ir, bet par izmaksām nezina, jo tās vīra pārziņā. Taču apakšējo stāvu iemītnieki stāstot, ka viņiem mājokļos aukstāk, jo noņemti vecie čuguna radiatori.

”Cik cilvēku, tik viedokļu,”

pauž Inta.

Māju renovācija Liepājā vairs nerit tik raiti, jo programma nobremzējusies visā valstī, atzīmē pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens.

Ja agrāk gadā atjaunoja pat 20 mājas, tad tagad tās var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. No 600 daudzdzīvokļu mājām atjaunotas ir 200.

Iemesls – nav līdzekļu projektu līdzfinansēšanai.

”Tagad saskaņošanā ir jauna programma ar procentu likmju subsīdiju. Ideja tāda, ka aizdevumam daļēji subsidē procentu likmi. Bet ir vajadzīga naudiņa, un, ja no fondu pārdalēm un citiem resursiem var sagrabināt 14 miljonus, tad tās ir maksimums 50 mājas visā Latvijā,” viņš uzsver.

Atbalsta programmai jābūt stabilai un nepārtrauktai, bez noteikumu izmaiņām, kuru rezultātā vairs nav derīga izstrādātā tehniskā dokumentācija.

”Piedevām vajag, lai programmā nav neattiecināmo izdevumu, jo mājā ir vajadzīgs gan kāpņu telpu remontēt, gan kanalizācijas stāvvadu mainīt, gan liftu remontēt,” uzsver M. Tīdens. Viņš cer, ka nākamā valdība sadzirdēs nozares pārstāvjus.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve, žūrijas vadītāja Inese Bērziņa par jauno atbalsta programmu neko neatklāj, jo tās noteikumi vēl ir saskaņošanā.

Pēc žūrijas secinātā, iedzīvotāji par siltināšanu domā arvien vairāk un ne tikai valsts naudas nozīmē, bet par mājas drošību un izskatu, par naudas taupīšanu.

”Cilvēki arvien vairāk iedziļinās savā īpašumā, izprot arī kopīpašuma nozīmi un atbildību par to,”

viņa saka.

I. Bērziņa atzīmē, ka Liepāja joprojām ir energoefektivitātes līdere un daudzās citās pašvaldībās tikai tagad aizdomājas par publiskajām ēkām, jo to prasa normatīvais regulējums.

Uz iedzīvotājas teikto par mitrumu EM pārstāve gribētu saprast, vai tas no jumta nāk vai arī par maz vēdina? ”Tas ir jautājums par ēkas lietošanu pēc atjaunošanas,” viņa uzsver.

Caur vecajiem koka logiem ventilācija notika pati no sevis, bet pēc siltināšanas mājokļi būtu biežāk jāvēdina, nevis jābaidās, ka siltums izies.

Nominanti Liepājā vēl ir ražošanas uzņēmums ”Caljan” un bērnudārzs ”liedags”. Konkursu jau 16. gadu organizē EM sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju un Latvijas Būvinženieru savienību. Pieteikto objektu vērtēšana klātienē noslēgsies 28. augustā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.