Partija atsaucas uz Civillikuma 172. un 173. pantu, kuros norādīts, ka adoptētais kļūst par adoptētāja ģimenes locekli un adoptētais bērns attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst adoptētāja bērna tiesisko stāvokli (radniecību) kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.

Tādējādi persona, kura adoptē bērnu, uzņemas rūpes par bērnu pilnībā kā bērna vecāks, tāpēc adoptētājam ir jāsniedz īpašs valsts atbalsts un sociālās garantijas, pauž politiskais spēks.

“Progresīvie” norāda, ka adoptētājs ieņem vecāka vietu bērnam, kurš ir zaudējis savu bioloģisko vecāku gādību, nodrošinot bērnam jaunu ģimeni, māju, drošības un stabilitātes sajūtu, kā arī iespējas uzaugt un attīstīties labvēlīgos apstākļos.

Lēmums adoptēt bērnu ir apliecinājums adoptētāja īpašai atbildībai un cilvēcībai, uzņemoties rūpes par bērna nākotni, sniedzot mīlestību un piederības sajūtu bērnam, kam nav vecāki, tāpēc Latvijas Goda ģimenes apliecības programma būtu attiecināma arī uz adoptētāju, uzskata “Progresīvie”.

Partijas ieskatā, valsts un sabiedrības atbalsts veicinātu personu vēlmi uzņemties vecāku pienākumus bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības.

Bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, ir īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar Satversmes 110. pantu, kurā noteikts: “Valsts īpaši palīdz bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības,” atzīmē politiskais spēks.

Jau ziņots, ka valdība jūnija izskaņā atbalstīja grozījumus Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtībā, paredzot, ka Latvijas Goda ģimenes apliecību turpmāk varēs saņemt un turpināt izmantot ikviena ģimene, kurā ir trīs vai vairāk bērni un kurā vismaz viens bērns atbilst noteiktajiem vecuma, izglītības vai dienesta kritērijiem.

Izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, lai nodrošinātu pietiekamu pārejas periodu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) informācijas sistēmu pielāgošanai.

Šobrīd SIF ne manuāli, ne automatizēti nav iespējams identificēt tās Goda ģimenes, kurām ir tiesības uz Goda ģimenes statusu saskaņā ar jauno regulējumu.

Patlaban SIF izsniedz Latvijas Goda ģimenes apliecību ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērni, tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esoši bērni, kā arī pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

Apliecību var piešķirt arī tad, ja persona nav sasniegusi 24 gadu vecumu un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, dienē Nacionālo bruņoto spēku regulārajos spēkos vai Zemessardzē vai pilda valsts aizsardzības civilo dienestu.

Izmaiņu ietekme uz valsts budžeta izdevumiem 2027. gadā prognozēta 682 466 eiro apmērā, bet 2028. gadā un turpmāk ik gadu – 630 893 eiro apmērā.