LRS ir viņa pirmā darba vieta, daudzi kolēģi pazīstami jau gadiem, tādēļ ārsts atzīst, ka sajūtas tā it kā būtu pārnācis mājās. 

”Esmu atgriezies savā vietā!” uzsver ārsts.

Viņš arī Liepājā tagad atsācis pieņemt pacientus.

Ārstam ir 26 gadu pieredze medicīnā – no tiem 18 gadi aizvadīti Latvijā, bet septiņus gadus veltījis darbam Islandē. ”Septiņu gadu laikā pamazām sakrājas dažādas pārdomas.

Protams, es varēju palikt Islandē un turpināt strādāt, jo profesionālās iespējas tur bija ļoti labas. Taču ar laiku arvien vairāk sāku ilgoties pēc mājām. Šeit ir mana ģimene, draugi.

Arī vecāki kļūst vecāki, gribas būt līdzās, palīdzēt, nevis satikties tikai dažas reizes gadā.

Attālums tomēr ir liels – līdz Islandei ir aptuveni četru stundu lidojums, un ik nedēļu vai pat katru mēnesi mājās neaizbrauksi,” savu izvēli pamato ārsts.

Viņš uzsver, ka arī nākotnē bērni varēs izvēlēties mācīties vai strādāt Islandē, ja paši to vēlēsies. ”Tāpat arī man profesionālās durvis uz Islandi nav aizvērtas. Taču sapratām, ka šobrīd ir īstais brīdis atgriezties,” pauž A. Brūveris.

”Mēs, vecākās paaudzes ķirurgi, esam pieraduši būt ļoti patstāvīgi – pieņemt lēmumus un uzņemties pilnu atbildību.

Islandē ir nedaudz cita pieeja. Tur lēmumi gandrīz vienmēr tiek pieņemti komandā.

Rezultātā ikviens komandā saprot ne tikai savu darbu, bet arī kopējo situāciju. Šāda savstarpēja uzticēšanās būtiski atvieglo darbu un vienlaikus uzlabo arī pacientu aprūpi.

Otrs, ko ļoti novērtēju, ir komunikācija ar pacientiem. Islandē cilvēki mediķiem uzticas un izturas ar lielu cieņu. Taču arī Islandē medicīnai netrūkst izaicinājumu – trūkst speciālistu un pastāv budžeta ierobežojumi.

Taču kopumā finansējums un resursi ir lielāki nekā Latvijā,” par darbu Eiropas tālākajā ziemeļu valstī veselības aprūpes jomā stāsta speciālists.

A.Brūveris specializējas maģistrālo artēriju saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā, kā arī sniedz palīdzību vispārējā ķirurģijā – pacientiem ar dažāda veida vēdera sienas trūcēm, žultsakmeņu slimību, ādas un zemādas veidojumiem, kā arī citām kuņģa-zarnu trakta ķirurģiskām saslimšanām.

Visbiežāk pie asinsvadu ķirurga pacientu nosūta ģimenes ārsts. Protams, pacienti var pieteikties arī paši, īpaši tad, ja jau iepriekš diagnosticēta asinsvadu slimība vai radušās sūdzības, kas liecina par asinsrites traucējumiem.

”Pirmajā konsultācija, kas ilgst aptuveni 20 līdz 30 minūtes, uzklausu pacienta sūdzības un izvērtēju tā veselības stāvokli.

Piemēram, ja cilvēks stāsta, ka staigājot sāk sāpēt ikru muskuļi vai, ka pārcietis insultu, tas jau dod ļoti būtisku informāciju un palīdz izvēlēties tālāko izmeklēšanas un ārstēšanas taktiku. Ne vienmēr nepieciešama operācija.

Dažkārt pietiek ar medikamentozu terapiju un regulāru novērošanu, īpaši, ja slimība konstatēta agrīnā stadijā.”