Savukārt zelta pirkumu skaits joprojām ir lielāks – uz katru zelta pārdošanas darījumu ir aptuveni 9,5 zelta pirkumi.

Iedzīvotāji galvenokārt pārdod senāk iegādātu zeltu.

No šogad “Tavex” atpirktajiem zelta stieņiem un monētām 86% bija iegādāti laikā no 2007. līdz 2023. gadam.

Atkarībā no iegādes gada zelta cena kopš tā laika pieaugusi no 2,2 līdz sešām reizēm.

“Tavex” Dīlinga departamenta vadītājs Jānis Astičs norāda, ka zelta monēta vai stienis, ko cilvēks iegādājās 2020. gadā par 1700 eiro, patlaban tiek uzpirkta par 3800 eiro.

“Iedzīvotāji izmanto augsto cenu, lai fiksētu peļņu, taču nav redzama masveida iziešana no zelta. Gluži pretēji – investoru skaits zeltā šogad ir palielinājies par 5%,”

pauž Astičs, skaidrojot, ka tas liecina, ka Latvijas sabiedrība fizisko zeltu vairs neuztver kā īstermiņa spekulāciju, bet gan kā ilgtermiņa ieguldījumu.

Zelta juvelierizstrādājumu, visbiežāk 585. proves, uzpirkšanas darījumu skaits šogad pieaudzis par 48%, bet uzpirkto sudraba izstrādājumu apjoms – vairāk nekā 2,6 reizes.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Tavex” apgrozījums 2025. gadā bija 53,83 miljoni eiro, bet peļņa sasniedza 2,49 miljonus eiro.

“Tavex” reģistrēta 2002. gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 500 eiro.

Uzņēmums pieder Igaunijā reģistrētajai “Tavex Group”.