Ministrs ir ierosinājis dienesta pārbaudi, kas ir jāveic saīsinātā laikā, un pārbaudes rezultātiem jābūt iesniegtiem ministram septembra sākumā.

Dienesta pārbaudē uzdots izvērtēt CSDD valdes un padomes locekļu atbildību un visus apstākļus, lai noskaidrotu, kā tika pieļauta tik apjomīga datu noplūde.

Satiksmes ministrijai uzdots sadarboties ar Valsts policiju un citām drošības iestādēm, jo ministra ieskatā būtiski ir noskaidrot datu nenosargāšanas iemeslus.

Dienesta pārbaudē tiks veikts CSDD notikušā kiberincidenta un tā ietekmes izvērtējums, tostarp izvērtēs kiberincidenta apstākļus, tā ietekmi uz iestādes darbību, informācijas sistēmām, datiem un sniegto pakalpojumu nepārtrauktību.

Papildus uzdots izvērtēt CSDD amatpersonu un darbinieku rīcību saistībā ar kiberincidenta novēršanu, atklāšanu un pārvaldību, tostarp noteikto pienākumu un iekšējo procedūru ievērošanu.

CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norādīja, ka neplāno atkāpties no amata un no CSDD valdes puses nesaskata pārkāpumus.

Aksenoks norādīja, ka CSDD padome ir uzdevusi veikt ārkārtas auditu uzņēmumā, kā arī CSDD ir iekšēja struktūra – Informācijas sistēmu drošības komiteja –, kura uzdevusi veikt iekšēju padziļinātu pārbaudi par visiem ar kiberuzbrukumu saistītajiem jautājumiem.

Savukārt CSDD padomes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš skaidroja, ka padome savā kompetencē ir veikusi nepieciešamās darbības uzņēmuma informācijas sistēmu un datu drošības risku pārvaldībai.

Pēc viņa teiktā, jau pirms publiski zināmajiem incidentiem citos lielajos valsts uzņēmumos un institūcijās padome bija uzdevusi valdei regulāri informēt par aktuālo situāciju uzņēmuma IT un datu drošības jomā, identificētajiem apdraudējumiem, kā arī veiktajiem un plānotajiem pasākumiem uzņēmuma reģistru, informācijas sistēmu un IT infrastruktūras drošības un noturības stiprināšanai.

Viņš norādīja, ka šāds pastiprināts uzraudzības fokuss ir būtisks, ņemot vērā, ka lielākie uzņēmumi un publiskā sektora institūcijas ilgstoši saskaras ar regulāriem un arvien sarežģītākiem kiberapdraudējumiem, tostarp jau ir bijuši liela apmēra uzbrukumi CSDD sistēmām, bet līdz šim brīdim tie tika veiksmīgi atvairīti.

Godiņš norādīja, ka pirmdien, 17. augustā, notika padomes ārkārtas sēde, kurā valdei tika uzdots nekavējoties piesaistīt neatkarīgu ārējo IT drošības auditoru, lai veiktu visaptverošu uzņēmuma informācijas sistēmu drošības un noturības izvērtējumu, identificētu iespējamās ievainojamības, novērtētu līdzšinējo drošības pasākumu efektivitāti, kā arī sniegtu rekomendācijas nepieciešamajiem papildu pasākumiem risku mazināšanai.

Vienlaikus padome iekšējā auditā ir sākusi incidenta apstākļu izvērtēšanu, tostarp analizējot iespējamos cēloņus, procesu vai kontroles mehānismu nepilnības un citus apstākļus, kas varēja radīt iespēju nesankcionētai piekļuvei datiem.

Godiņš norādīja, ka pēc neatkarīgā ārējā IT drošības audita un iekšējā audita atzinumu saņemšanas padome veiks visaptverošu situācijas, līdzšinējo drošības pasākumu un iesaistīto pušu rīcības izvērtējumu.

Balstoties uz auditu secinājumiem, tiks lemts par nepieciešamajiem turpmākajiem pasākumiem uzņēmuma IT un datu drošības stiprināšanai, kā arī vērtēti atbildības jautājumi un nepieciešamā turpmākā rīcība gan valdes, gan padomes kompetencē.

Jau ziņots, ka kiberincidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns pirmdien informēja, ka kiberuzbrukumā CSDD iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati.

Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.

Pēc Teivāna paustā, izmeklēšanā konstatēts, ka uzbrukums noticis, izmantojot ievainojamību internetam pieejamā CSDD sistēmā, turklāt nav ievērotas vairākas Ministru kabineta noteiktās prasības A klases informācijas sistēmām, tostarp prasības par daudzfaktoru autentifikāciju un ielaušanās testiem.

Savukārt premjers iepriekš norādīja, ka CSDD valdei un padomei būtu jāuzņemas pilna atbildība par notikušo, tādēļ viņš uzdevis satiksmes ministram vērtēt amatpersonu atbilstību ieņemamajiem amatiem.

Premjers arī neizslēdza, ka uzbrukums varētu būt bijis ārvalsts īstenots hibrīduzbrukums Latvijas kritiskajai infrastruktūrai.