KEM pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā publiskajā telpā radušās diskusijas un, KEM ieskatā, atsevišķas neprecīzas dokumenta būtības un mērķa interpretācijas, dokuments šobrīd TAP portālā vairs nav publiski pieejams.

Lai mazinātu turpmākus komunikācijas un interpretācijas riskus, ministrija plāno precizēt arī dokumenta nosaukumu. Vienlaikus no KEM sniegtās informācijas neizriet, ka pati iecere vai rīkojuma projekts būtu atsaukts.

Ministrija turpina darbu pie pagaidu tiesiskā risinājuma, savukārt nākamais solis paredz pastāvīga regulējuma izstrādi, lai ilgtermiņā noteiktu kritisko pakalpojumu sniegšanas kārtību gaisa apdraudējuma laikā.

Tāpat KEM norāda, ka tā iniciēja attiecīgā Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekta izstrādi pamatojoties uz MK uzdevumu visām ministrijām, ja nepieciešams, līdz šā gada 30. septembrim iesniegt Tieslietu ministrijai savā nozarē nepieciešamā tiesiskā regulējuma priekšlikumus darbības nepārtrauktības nodrošināšanai gaisa telpas apdraudējuma gadījumos, skaidri definējot mērķi vai problēmu un konceptuālu risinājumu mērķa sasniegšanai vai problēmas risināšanai, kā arī norādot pamatojumu, kādēļ risinājums nav rodams nozares darbību regulējošajos normatīvos.

Jau ziņots, ka KEM bija sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai rīkojuma projektu, kas paredz Latvijas Austrumu pierobežā līdz šā gada 1. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarē, to pamatojot ar Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem un nepieciešamību novērst iespējamo gaisa telpas apdraudējumu.

Ārkārtējo situāciju bija piedāvāts izsludināt Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadā, kā arī Daugavpilī un Rēzeknē.

KEM skaidroja, ka Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas arvien biežāk tiek konstatēti bezpilota gaisa kuģi un citi neidentificēti objekti, kas potenciāli var apdraudēt sabiedrības drošību, cilvēku veselību un kritiskās infrastruktūras darbību.

Rīkojuma projekts paredzēja pagaidu izņēmumus darba laika un virsstundu regulējumā, papildu atlīdzības un darbinieku aizsardzības pasākumus, lai gaisa telpas apdraudējuma laikā nodrošinātu kritiski svarīgo pakalpojumu nepārtrauktību.

Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ceturtdien skaidroja, ka sagatavotais rīkojuma projekts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas pierobežā nav signāls par gaidāmu iebrukumu, bet preventīva rīcība, lai nodrošinātos gadījumiem, ja gaisa apdraudējuma laikā jānodrošina kritiski svarīgu pakalpojumu nepārtrauktība.

KEM uzsvēra, ka rīkojuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas Austrumu pierobežas teritorijā” neparedz izsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan rīcību ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā.