“Progresīvie” rosina ļaut Valsts kontrolei revidēt Saeimu
Opozīcijas partija “Progresīvie” rosina ļaut Valsts kontrolei veikt Saeimas budžeta finanšu, lietderības un atbilstības revīziju.
LETA
Partija Saeimā iesniegusi grozījumus Valsts kontroles likumā un Saeimas kārtības rullī.
Likumprojekts paredz likumus papildināt ar normu, kas Valsts kontrolei dotu tiesības veikt Saeimas budžeta finanšu, lietderības un atbilstības revīziju. Paredzēts, ka šī norma stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrībai un Saeimas deputātiem iespēju iegūt uzticamu priekšstatu par budžeta resursu izmantošanu Saeimas darba nodrošināšanā un ar atklātību, un caurskatāmību valsts budžeta līdzekļu izmantošanā veicināt sabiedrības uzticēšanos Saeimai.
“Progresīvie” norāda, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā likumdevēja tēriņi netiek pakļauti publiskai kontrolei un uzraudzībai. Saeimā, atšķirībā no citām valsts iestādēm, Valsts kontrole nav tiesīga veikt revīzijas, līdz ar to sabiedrībai un arī pašiem deputātiem ir liegta iespēja uzzināt, cik lietderīgi un atbilstīgi ir Saeimas tēriņi vienotā publisko izdevumu sistēmā un salīdzinājumā, skaidro politiskais spēks.
Partijas ieskatā Valsts kontroles veiktā revīzija varētu identificēt jomas, kurās ir nepilnības vai nelietderīga resursu tērēšana, kā arī sniegt ieteikumus to novēršanai. Veicot revīziju Saeimā, Valsts kontrole varētu veidot vienotu skatījumu un sniegt ieteikumus darba uzlabošanai, balstoties arī uz citu institūciju revīzijās gūtām atziņām, pauž “Progresīvie”.
Ņemot vērā, ka Valsts kontroles pienākums ir sniegt sabiedrībai neatkarīgu viedokli un pārliecību par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, tieši šī iestāde spētu vislabāk pildīt šo funkciju arī attiecībā uz Saeimas darbu, patstāvīgi sekojot līdzi tam, lai valsts manta un finanšu līdzekļi tiek izmantoti likumīgi un lietderīgi, uzskata politiskais spēks.
Esošais regulējums paredz, ka Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un revidents, taču partijas ieskatā Valsts kontrole kā papildu “ārējs” kontroles veicējs būtu efektīvāks un noderīgāks mehānisms.
Jau ziņots, ka Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veikto 14. Saeimas deputātu transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumu kompensāciju sistēmas izvērtējumu, paudusi atbalstu neatkarīgas ārējās kontroles stiprināšanai parlamentā, tostarp iespējai nodrošināt Valsts kontroles revīzijas Saeimā.
Pēc viņas paustā, vēl šīs Saeimas laikā varētu tikt virzīti priekšlikumi, lai nākotnē Valsts kontrole varētu veikt Saeimas resursu un finanšu izlietojuma revīziju.
Līdzīgu viedokli paudis Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Melnis (ZZS), kurš norādījis, ka Valsts kontroles iesaiste būtu lietderīga, lai profesionāli izvērtētu parlamenta resursu izlietojumu, identificētu sistēmiskas nepilnības un veicinātu lielāku caurskatāmību publisko līdzekļu izlietojumā.
LETA jau rakstīja, ka Saeima maija izskaņā nodeva vērtēšanai Juridiskajai komisijai opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) izstrādātos grozījumus Valsts kontroles likumā un Saeimas kārtības rullī, kas paredz ļaut Valsts kontrolei veikt finanšu revīziju Saeimā.