Izglītības ministre nav gatava atteikties no šo mācību gadu skarošu reformu virzīšanas
Lai arī no izglītības nozarē strādājošajiem vairākkārt ir nākuši aicinājumi nevirzīt sasteigtas reformas, izglītības ministre Ilze Indriksone (NA) joprojām uzskata, ka ir normāli vēl mācību gada sākumā virzīt dažādas izmaiņas, kas skars skolēnus un pedagogus šī paša mācību gada beigās.
LETA
Indriksones vadītā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virzīja vairākas izmaiņas pamata un vidējās izglītības līmenī, tostarp centralizēto eksāmenu procentuālā sliekšņa atcelšanu, jauna centralizētā eksāmena ieviešanu dabaszinībās, izmaiņas vērtējumu labošanas principos un ieceri augstākā līmeņa centralizētos eksāmenus vidusskolās noteikt pēc izvēles.
Politiķe šorīt intervijā LTV “Rīta panorāmai” izcēla, ka jau vairākus gadus normatīvos ir ierakstīts, ka Latvijā būtu jāievieš dabaszinību eksāmens, taču tajā pat laikā nekas neesot darīts, lai sagatavotos šāda eksāmena ieviešanai.
Viņa nepiekrīt, ka eksāmena ieviešana tiktu virzīta sasteigti, jo eksāmeni būšot tikai pēc desmit mēnešiem un tiem vēl varot sagatavoties. Šāds laika grafiks gan nozīmētu, ka eksāmens notiku jūlija sākumā.
Tajā pat laikā Indriksone lēsa, ka gada beigās būs ap 1500 bērni, kas nespēs sasniegt noteiktos minimālo prasību sliekšņus un nenokārtos kādu no eksāmeniem, kur gan neko daudz nevarot mainīt, attiecīgi tas esot arguments par labu eksāmenu minimālo prasību sliekšņa atcelšanai.
Pēc Indriksones vārdiem, ar šādiem sliekšņiem bērni tiekot sodīti par to, ko neesot izdarījuši pieauguši.
Politiķe arī izteicās, ka no 2024. gada izglītības nozare strādājot bez kvalitātes prasībām.
Kā vēstīts, grozījumi, kurus IZM nodeva saskaņošanai augusta sākumā, paredz izmaiņas gan vērtējuma uzlabošanas kārtībā, gan centralizēto eksāmenu vērtēšanas kārtībā. Grozījumu projekti sagatavoti steidzamības kārtā, lai noteiktajā termiņā īstenotu valdības apņemšanos sakārtot mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
Piedāvājums izpelnījās gan koalīcijas partneru, gan nozares organizāciju kritiku, aicinot reformu vispirms izdiskutēt.
Mēneša laikā IZM savu piedāvājumu tika mainījusi. Sākotnēji tika rosināts atteikties no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos kā nosacījuma pamatizglītības apliecības saņemšanai, savukārt jaunākajā priekšlikumā paredzēts saglabāt 20% slieksni latviešu valodas un matemātikas centralizētajos eksāmenos kā nosacījumu uzņemšanai 10. klasē.
Tas nozīmētu, ka pamatizglītības apliecību varētu saņemt arī skolēns, kurš, piemēram, matemātikas eksāmenā ieguvis 5%, ja viņš visos mācību priekšmetos ir sekmīgs un gada vērtējums katrā priekšmetā ir vismaz četras balles. Ar šādu eksāmena rezultātu skolēns nevarētu tikt uzņemts 10. klasē, bet ar jaunieša skološanu vairs nebūtu jānodarbojas pamatskolai.
